iCeļo stāsti

Eiropa → Čehija

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Čehija atrodas Eiropas centrā bez tiešas izejas uz jūru. Tuvākās jūras ir Baltijas (ziemeļos) un Adrijas(dienvidos), no tām Čehija atrodas aptuveni vienādā attālumā.

Čehijas teritorija ir ar lielu reljefa un dabas apstākļu dažādību. Centrālajā daļā ir Polabas līdzenums un Čehijas-Morāvijas augstiene, bet tiem apkārt slejas vidēji augsti kalni - ziemeļaustrumos Sudeti, rietumos Rūdu kalni. Apmēram trešo daļu valsts klāj meži.

Rietumos Čehija robežojas ar Vāciju, ziemeļos ar Poliju, dienvidos ar Austriju un austrumos ar Slovākiju.

Platība: 78 866 km²

Iedzīvotāju skaits:10 467 542

Galvaspilsēta: Prāga

Lielākās pilsētas: Prāga, Brno, Ostrava, Pilzene, Olomouce

 

Valsts iekārta: parlamentāra republika

Oficiālā valoda: čehu

Reliģija: ateisti (40%), katoļi (39%)

Internacionālās lidostas:Prāga, Brno, Karlovi Vari, Ostrava

Laika starpība: -1h

Klimats

Čehijas klimats ir mērens. Vasaras ir siltas (vidējā jūlija temperatūra ir +20̊C), bet ziemas ir vēsas un mitras, daudz snieg, bieži ir migla (vidējā janvāra temperatūra -2̊C)

Vidējais nokrišņu daudzums Čehijā ir 500 – 700 mm gadā. Vislietainākie ir oktobra un novembra mēneši. Vislabākais laiks valsts apmeklēšanai ir maijs, jūnijs un septembris, bet kalnu kūrortus vislabāk apmeklēt janvārī vai februārī.

Vēsture

7.gs. Čehijas teritorijā ienāk slāvu ciltis un izveido pirmo valstisko veidojumu – Samo valsti.

10.gs. Čehijas teritorijā bija Lielmorāvijas kņaziste, kas sevī aptvēra Čehiju, Morāviju un Slovākiju un zemes gan uz dienvidiem, gan ziemeļiem no tām. Lielmorāviju sagrāva ungāru ciltis.

14.gs. no jauna izveidojās Čehijas karaliste ar Svētās Romas galvu Kārli I priekšgalā.

Čehijas politiskā patstāvība beidzās 17.gs., kad tā nonāca pilnīgā Austrijas varā un tika iekļauta Austroungārijas impērijas sastāvā.

1918.gadā, kad pēc Pirmā pasaules kara sagruva Austroungārijas impērija, Čehija kopā ar Slovākiju atguva neatkarību un izveidoja Čehoslovākijas valsti.

1938. gadā sākās hitleriskās Vācijas okupācija. Otrā pasaules kara beigās Čehijā ienāca padomju karaspēks un PSRS ietekmē atjaunojās Čehoslovākijas Republika.

1993. gada 1.janvārī Čehoslovākija sadalījās divās suverēnās valstīs – Čehijas Republikā un Slovākijas Republikā.

Kopš 2004.gada Čehija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Apskates objekti un brīvais laiks

Prāga

Sv. Nikolaja baznīca ir viens no Prāgas skaistākajiem baroka arhitektūras paraugiem ar fantastisku, augstu kupolu, tā laika vadošo mākslinieku skulptūrām, freskām un gleznām.

Šķērsojot grezno Kārļa tiltu iespējams skatīt daudzas svēto skulptūras, kuru oriģināli glabājas nacionālajā muzejā, lai tos pasargātu no bojājumiem. Tas ir vispopulārākais Čehijas vēstures piemineklis, ka savieno Vecpilsētu ar Mazo kvartālu.

Tīna Jaunavas Marijas baznīca atrodas vecpilsētā, atpazīsiet pēc diviem torņiem ar daudzām smailēm gotikas stilā. Baznīcas iekšpusē redzams gotikas, baroka un renesanses stilu sajaukums.

Sv. Vita katedrāle īpaša ardaudzajām vitrāžām, bagātīgiem rotājumiem, kapelu, kuras sienas rotā pusdārgakmeņi, apzeltījums un freskas.

Vallenšteina pils – plaša un grezna baroka stila pils, kura uzcelta 1624.-1630.gadā.

Neparastāks apskates objekts ir Vecā ebreju kapsēta, kura kopš viduslaikiem (14.gs.) tikpat kā nav mainījusi kapsētas teritoriju, bet tā kā vairāk nekā 300 gadus šī bija vienīgā kapsēta, kurā drīkstēja apglabāt ebrejus, šodien kapsēta ir pārblīvēta ar kapakmeņiem (vairāk nekā 12 000).

Staronova sinagoga ir Eiropas vecākā sinagoga un ir viena no Prāgas senākajām gotikas stila celtnēm – vēsture aizsākusies 13.gs.

Belveders– renesanses stila vasaras pils ar Dziedošo strūklaku tās pašā priekšā.

Strahovas klosteris ir ēka gotikas stilā ar barokas stila papildinājumiem. Ievērības cienīga ir milzīgā bibliotēka, kura ir vairāk nekā 800 gadus veca un izvietota Teoloģijas un Filozofijas zālēs.

Vecpilsētas rātsnams ir vairāku gotisko un renesanses celtņu rinda. Vērts ir uzkāpt tornī un apskatīt pilsētas panorāmu, bet torņa pamatā ir interesants Astronomiskais pulkstenis, virs kura katru stundu noris 12 apustuļu figūru procesija, kura allaž pulcē tūristus.

Viena no pilsētas un tai apkārt esošās teritorijas apskates, kā arī pārvietošanās alternatīvām ir brauciens ar kuģīti pa Vltavas upi.

No mūsdienīgākas arhitektūras noteikti jāpiemin ″Džindžeras un Freda″ nams, kura pēdējos divus stāvus aizņem bārs un restorāns postmodernisma stilā La Perle de Prague. Ēkas fasādei ir plūdlīniju forma, kura radusies pateicoties Džindžeras un Freda kustībām.

Ikgadējais mūzikas festivāls ″Prāgas pavasaris″ norisinās no 12.maija līdz 1.jūnijam, tajā iespējams baudīt daudzveidīgus koncertus, baletu un operu. Bet septembra sākumā notiek ″Prāgas rudens″ - starptautisks klasiskās mūzikas festivāls.

Tāpat arī Prāgā norisinās Starptautiskais džeza festivāls, kas pulcina mūziķus no visas pasaules.

Pārējā Čehija

Čehija ir bagāta ar dabas resursiem – kalni, meži, alas, ūdenskrātuves un kūrorti ar minerālajiem avotiem spēj piedāvāt arī aktīvu slēpošanu ziemas mēnešos, dziedniecisko kūrortu apmeklēšanu, kalnos kāpšanu, pārgājienus un daudz ko citu.

Republikas teritorijā atrodas 4 nacionālie parki – vislielākais ir nacionālais parks un saudzējamā teritorija Šumava.

Lāču takair 15 km garš tūristiem pieejams ceļojums pa klintīm, kurā tiek pārvarēta arī Lāču klints.

Dziednieciskie ūdeņi rietumdaļas priekškalnēs – Karlovi Vari un Marjanske Lazne kūrortrajoni – ir lieliska vieta, kur izbaudīt karsto avotu dziedniecisko iedarbību uz ķermeni. Bet Marjanski Lazni ir vērts apmeklēt ne tikai silto avotu, bet arī 1889.gadā uzbūvētās čuguna kolonādes dēļ. 

Noderīgi

Krīzes situācijā varat zvanīt uz 158 (policija).

Studentiem pirms došanās uz Čehiju ir vērts noformēt ISIC karti, kura nodrošina ieejas maksas atlaides gandrīz visās ievērojamākajās vietās.

Maksājot par pakalpojumiem ar kredītkarti noteikti uzziniet vai jūsu apmeklētajā vietā to pieņems - pat, ja skatlogā ir redzama kredītkartes emblēma.

Spriegums tīklā ir 220 V

Naudas vienība: Čehijas krona (CZK) 1.krona (100 helleri) = 0,0287 sant.

Nacionālā virtuve

Čehu virtuvē liels uzsvars ir uz gaļas un kartupeļu ēdieniem. Čehijā ļoti mīl maizi, ko pasniedz teju ar visiem ēdieniem. No saldajiem pupulāras ir ābolu, ķiršu un arī biezpiena strūdeles. Iemīļotas uzkodas ir arī sviestmaizītes, pildītas olas, dažādas desiņas. Iecienīti ir sautēti kāposti un dažādas mērces.

Kā pirmais ēdiens bieži galdā tiek celta visvienkāršākā dārzeņu zupa vai liellopa buljons ar aknu knēdeļiem (klimpām).

Iemīļots otrais ēdiens ir pīles cepetis ar speķa knēdeļiem (klimpām) un sautētiem kāpostiem.

Liellopu gaļa morāviešu gaumē – pildīta gaļa ar olām un sālītiem gurķiem.

Ļoti plaši tiek gatavoti visdažādākie, tā sauktie, knēdeļi – tos gatavo sākot no maizes, gaļas un beidzot ar augļiem. Vizuāli tie atgādina apaļas bumbiņas. Bet gatavo tos līdzīgi kotletēm – sastāvdaļas ir pārsvarā maltas.

Kartupeļu biezenis - pasniedz ar ceptiem sīpoliem un magoņu sēkliņām

Ļoti iecienīts dzēriens Čehijā ir alus, vispazīstamākais ir gaišais Pilzenes alus.

Čehijā tiek ražots arīvīns, kuru vietējam patēriņam izgatavo Morāvijā.

 

Par mums Čehija ir 1 stāsti
un 4 galerijas.

Atpūtniekus ārstēs ar vīnu

tt Stāsta par  Čehija 23.11.2006.
Sekojot senās Romas tradīcijām, Čehijas kalnu kūrorts "Beskidi" piedāvā tūristiem vīnu kā ārstniecības līdzekli. Atveseļošanās formula ir vienkārša: katru dienu svaigs kalnu gaiss kopā ar 40 miligramiem Čīles un Argentīnas sausā sarkanvīna, kurā iejaukts ap 150 dažādu zālīšu ekstrakts. Vietējie mediķi uzskata, ka vīns ārstēšanos padara daudz patīkamāku un efektīvāku nekā parasta ekstrakta ieņemšana, pilinot ūdenī vai uz cukurgrauda. Nedēļas uzturēšanās "vīna" kūrortā maksā aptuveni 360 eiro. Latvijas Avīze

Čehija

tt Stāsta par  Čehija 17.06.2003.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Čehija atrodas Centrāleiropā, ziemeļos robežojas ar Poliju, austrumos ar Slovākiju, dienvidos ar Austriju, rietumos un ziemeļos ar Vāciju. Valsts teritorija ir mazliet kalnaina. Augstākā virsotne Snežka 1602 m v.j.l.Platība: 78 866 km2Iedzīvotāju skaits: 10 287 000 Valsts iekārta: Prezidentāla republikaGalvaspilsēta: Prāga (1 300 000)Lielākās pilsētas: Brno, Ostrova, Česke Budejovice, Zlīna, Hradecklārove, Libereca, Mosta, Plzeņa.Oficiālā valoda: čehuReliģija: Katoļi (39%) u.c.Klimats: Mērens, pārejošs no piejūras uz kontinentālu. Vasaras siltas, vidējā jūlija temperatūra ir +20ºC, ziemas ir vēsas un mitras, vidējā janvāra temperatūra ir no 0ºC līdz +5ºC. Vidējais nokrišņu daudzums 500 – 700 mm gadā. Vislabākais laiks apmeklēšanai ir maijs, jūnijs un septembris, lētākie ir aprīļa un oktobra mēneši, kamēr laiks vēl ir silts, kalnu kūrortus labāk apmeklēt janvārī un februārī.

Sudetu Krkonošē

tt Stāsta par  Čehija 30.04.2003.
Sudetu kalni augstumā nevar sacensties ar Alpiem, Kaukāzu un pat ne ar Tatriem, taču to salīdzinošais tuvums Latvijai liek domāt, ka tos arvien vairāk iecienīs arī mūsu valsts tūristi un ceļotāji, vēl jo vairāk tāpēc, ka piedāvāto iespēju un servisa ziņā tie diez ko neatpaliek. Sudetu kalniem ir arī viena priekšrocība: no pakalpojumu cenu viedokļa tie ir lētāki par saviem augstākajiem brāļiem.