Lietotāja stāsti

apēst siļki !

       Jau otro dienu atrazdamies Amsterdamā es biju pikts vēl jo projām neatradis grāmatiņā „ TOP desmit Amsterdama „ izslavēto siļķi. - „ Ielas stendos pārdod šejieniešu iecienīto uzkodu – svaigu jēlu siļķi ar sīpolu gredzentiņiem vai pipargurķīšiem. Parasti siļķi ņem aiz astes un , atliecot galvu , notiesā veselu, bet piesardzīgākie var izmantot šķīvīti vai saritināt zivi veltnītī. Īpaši labi šī uzkoda garšo maija, kad tirgū parādās greone( jaunās sezonas ) siļķes.” Spriežot pēc grāmatas siļķes vajadzēja varēt nopirkt , bez maz vai uz katra stūra , bet te tev nu bija!

        2008. gada maija pirmie datumi un es purpinādams šo citātu jau divdesmito reizi , lavierēju ar auto pa šaurajam Amsterdamas ieliņām , mēģinādams nokļūt Pijp rajonā uz izslavēto ielas tirdziņu. Pats tā arī nesaprotu kādēļ tik daudz kur apkārt braukādams neesmu iegādājies GPS , bet man ir žēl šķirties no iepirktā karšu lēruma un šķiet , ka piedzīvojums zaudētu garšu akli atdodoties mūsdienu izgudrojumu rokās. Beidzot Zaicis ziņoja , ka esam tuvu ieplānotajam mērķim un novietojuši auto devāmies vajadzīgajā virzienā.

        Saulaina , nedaudz vējaina, ziemas drūmumu nīcinoša pavasara diena bija perfekta ielas tirgus apmeklēšanai. Izejot kārtēja krustojumā, pāris kvartālus tālāk pavērās uzmundrinošs skats uz tirdziņa sākumu . Ielās kopuma cilvēku nebija daudz, bet pēc divām šķērsielām, kā uz burvju mājiena bija novilkta kāda neredzama mistiska līnija aiz kuras izvērsusies pamatīga tirdzniecības kņada.

          Ieliņas, kura varētu būt ekvivalents mūsu Tērbatas ielai, abās malās tirgoņi bija saslējusī savas daudzkrāsainās teltis . Holandiešu klasiskās arhitektūras mājas līgani savijās ar mūsdienu plastmasu teltīm un citiem tirdzniecības palīglīdzekļiem radot ideālu vietu, kur laiski pastaigāties pircējiem, tūristiem, bohēmiskiem un vienkārši suņus pačurāt izvedušiem iedzīvotājiem veidojot burvīgu tirgus būtībai atbilstošu burzmu. Nadzīgi pieveicot atlikušos divus kvartālus, mēs braši ienirām pūlī kļūstot par kņadas sastāvdaļu.

           Tirgus ! Lai paskaidrotu sajūtu ejot pa šo tirgus ielu es velētos atgriezties LV. 80 -90 os gados un zinātājiem atgādināt , Matīsa tirgus kāpostu tantiņas. Ejot gar koka mucu rindu , kur ir saskābēti dažāda stiprumu un variāciju kāposti , lēnā gara tos nogaršojot un pļāpājot ar omulīgajām pārdevējām, iezvēlies atbilstošākos savai gaumei un, protams, nopērc droši, ka vairāk kā vajadzētu. Vienkārši tāpat vien ! Nu, lūk, sajūta šeit bija tieši šī. Lai arī prece bija visdažādākā sākot ar lētiem Ķīnas plastmasas nieciņiem un beidzot ar privātās fermās gatavotiem sieriem, gardumiem un šķiet kā tikko ķertiem omāriem , tomēr jebkurš nieks un prece, šeit tika tirgoti atbilstoši labākajiem ielas tirgus tirdzniecības rokrakstiem. Zaicis regulāri iestrēga pie rotaslietu nieciņu un suvenīru stendiem, bet mani vairāk saistīja dažnedažādo sieru, jūras velšu un citu ēdamlabumu tirgoņi , gar kuru teltīm pulcējās iepirkties vai palūrēt gribētāji. Rieksti, saldumi austrumu, rietumu , dienvidu un iespējams pat ziemeļu, lai gan par tādiem neko neesmu dzirdējis izņemot pūdēto norvēģu siļķi , ko par saldumu gan ir grūti nosaukt, pieni , biezpieni, sieri , prosieri, dzērieni, garšvielas, augļi, dārzeņi, jūras veltes, maizes, apģērbi , pakšenes un vienkārši bikses, cepures un tupeles, suvenīri un ... un ... un lai piedod tas ēdam lietas un vienkārši lietas, ko aizmirsu pieminēt. Vārdu sakot burvīgs preču klāsts un te beidzot            SIĻĶES !           Šķiet, ka es nebiju vienīgais , kurš bija noilgojies pēc siļķēm , jo pie stenda bija drūzmēšanās. Izstāvējis nelielu rindu es beidzot tiku pie sava kārota Amsterdamiešu garduma. Mana fizionomija neviesa uzticību un es veselas siļķes vieta ko aiz astes laist pa taisno rīklē saņemu rūpīgi sagrieztu , bet .... jāatdzīst, ka patiešam kolosālu . Mēs latvieši , ne būt neesam svešinieki Baltijas jūras zivīm, bet šī patiešam bija izcili laba. Pilnīgi svaigai, pieliekot klāt nedaudz sīpolu un uzberot sāli ..mmmm.. patiešam kolosāli. No svaiga laša baudīšanas šis komplekts atšķiras ar to, ka nav tik sātīgs, ka sārtā brāļa piedāvājums un ir baudāms lielākos daudzumos, ko es arī pierādīju pie atkārtojuma „ siļķe Nr.2 ”

          Izbaudījuši iepirkšanas kņadu , pastaigājušies pa apkartējām šķērsielām un laiski iemalkojuši kafiju āra kafejnīcā mēs ar labi padarīta darba sajūtu apmierināti iesēdāmies auto un bijām gatavi doties uz mājām. Rīga bija tikai nieka 1752 km attālumā.

      

                  

Par stāstu balsots 0 reizes


komentāri

Vēl nav neviena komentāra