iCeļo stāsti

Dominikānas krasti no katamarāna skatu punkta

Kad ierados La Romana lidostā, mani sagaidīja silts vakara vējš un palmas. Tā kā izmantoju franču ceļojuma kompāniju, tad no organizatoriskās puses varētu likt maksimālo zvaigznīšu skaitu. Franči ir ļoti pieklājīgi un prasīgi, tāpēc varēju baudīt laipnību un komfortu visa ceļojuma laikā.

Pa naksnīgajiem zemes ceļiem transfērs nogādāja mūs līdz piestātnei. Tur gaidīja bagātīgi klāts vakariņu galds, un fonā varēja dzirdēt Dominikānai raksturīgā stila mūziku. Pirms uzkāpšanas uz katamarāna klāja, saņēmām instrukciju, kā uzvesties un ko ņemt vērā ceļojuma laikā. Ja kāds pirms tam nebija burājis, tad šis ceļojums noteikti radīja daudz jaunu un negaidītu pārsteigumu. Varu pieminēt dažus no tiem, piemēram, ceļošanas laikā ir ierobežoti saldūdens krājumi, un ēdiens ir jāgatavo pašiem, kā arī, protams, pēc tam viss aiz sevis jānokopj. Šāda tipa ceļojums krasi atšķiras no palikšanas viesnīcā, un luxus numura baudīšanas tropiskā salā.

No rīta, līdz ar saules lēktu, devāmies jūrā! Izbraucot no piestātnes, varējām vērot mazliet klinšainus, palmu rotātos krastus, kur cita pie citas uzslietas nelielas, taču ļoti skaistas villas! Lielākajai daļai manu ceļa biedru pirmā diena pagāja, pārslimojot jūras slimību, kamēr organisms kaut nedaudz pierada pie jūras un šāda veida piedzīvojuma.

Saule Dominikānā bija ļoti spēcīga! Tādēļ ļoti rūpīgi nācās sekot līdzi tam, lai āda netiktu apdedzināta, un, protams, pretapdeguma krēms bija viena no nepieciešamākajām lietām. Ceļoju decembra mēnesī, kas nosacīti salā ir visaukstākais periods, jo vidējā dienas temperatūra bija +35 grādi. Vienai no ceļa biedrenēm kleitas izgriezuma daļā, kur saule bija tikusi klāt visas dienas garumā, āda bija apdegusi čūlās! Tā kā dodoties uz šo dabas nostūri, jābūt piesardzīgiem sastopoties ar sauli!

Pirmā vieta, kur piestājām, bija diezgan klusa! Tūristi tur ieceļo, taču uz vietas nedzīvo! Tur nelielās bodītēs varēja iegādāties vietējo gleznojumus, kas patiešām ir apbrīnas vērti, kā arī turpat uz vietas bija iespējams vērot pašas gleznas tapšanas procesu! Nevarēju nepamanīt, ka vietējie iezemieši dzīvo ļoti nabadzīgi! Lielākais ienākuma avots ir tūristiem sniegtie pakalpojumi un dažādu suvenīru tirdzniecība. Salas piekraste pārsteidza ar savu dabiskumu, kurā nebija ne miņas no civilizācijas un, protams, arī zeltainā pludmale ar palmām. Burvīgs un prātam neaptverams bija vakars, kad, saulei norietot, vēl ir patīkami silts, var teikt, ka pat ļoti silts, un skatam paveras zvaigžņotas debesis. Es apsēdos ūdens tuvumā netālu no ugunskura, baudīju skatu…un ļāvos romantikai.

Vakariņu galds mums tika klāts piekrastē uz vienkāršiem koka galdiem. Tā kā katru dienu maltīti nācās gatavot pašiem, tad katram tika dota iespēja izpausties un dalīties savā pieredzē. Katru dienu tika pagatavots kāds gaļas ēdiens! Un augļi, jā, ar tiem mielojāmies katru mīļu brīdi, jo sala ar tiem ir pārbagāta! Pie katras maltītes neizpalika arī vīns! Pēcpusdienās gatavojām VITAMINU, t.i., mango sulu ar vietējo, rumam līdzīgo dzērienu! Kastumā tas bija tik atspirdzinošs!!!

Protams, neizpalika arī peldes! Taču, jāatzīst, ka sāļais ūdens stipri pārsteidza, jo peldēties vienkarši nebija iespējams. Sāls koda acīs un rīklē, kā arī uz ādas izsitās pumpas, kas bija neizbēgams notikums, jo organisms nespēja panest tik pēkšņu un milzīgu sāls devu. Visiem uz katamarāna esošajiem ceļotājājiem pēc peldēm nācās rēķināties un samierināties ar nepatīkamajiem izsitumiem, kuri nozuda tikai pēc atgriešanās Latvijā! Taču, neskatoties uz pumpām, peldoties, caur brillēm varēja vērot fantastiksus koraļļu un zivtiņas, kas kalpoja kā mierinājums nesimpātiskajiem izsitumiem!

Brauciena laikā piestājām arī kūrorta pludmalē, kura pārpildīta atpūtniekiem no Amerikas. Jāsaka, šeit sajutu pamatīgu civilizācijas elpu! Pludmale bija aprīkota ar volejbola laukumiem, sauļošanās krēsliem, veikaliem, un krasts bija pārpildīts ar motorlaivām, rosību un kņadu. Pretstatā šai kūrortpludmalei, tikām aizvesti uz pavisam klusu vietu ar iezemiešu elpu! Palmu ielokā novietotie galdi, uz kuriem izlobīti kokosrieksti kalpoja kā svečturi, neliela bufete ar salmu jumtiem, nostūrī dūmojošs ugunskurs un no palpmu lapām pīti vārti krastā, atgādināja vietējo ballīšu vai sanākšanas vietu rituālām tradīcijām! Tas bija tiešām fantastisks skats un vieta!

Tālāk ceļojām ar gumijas laivu, un iesāktais piedzīvojums mūs aizveda uz salu, kas veidota, vismaz mums tā škita, kā rezervāts! Tur auga tikai krūmi, un vietēji iedzīvotāji tur, viennozīmīgi, ir putni, kas netraucēti var iekārtot savas ligzdas, lai laistu pasaulē pēcnācējus. Ūdens tur bija diezgan sekls! Tajā mudžēt mudžēja no dažnedažādākajiem augiem, medūzām un visādiem citādiem radījumiem. Diezgan mežonīgi! Nedod Dievs, tur iekrist!

Kādu vakaru tikām aizvesti arī uz vietējo diseni! Tāda jauka piekrastes dēļu grīda ar jumtiņu! Vietējie dejo fantastiski, un izdejoties var pat lielākais nemākulis, jo vietējiem ir dabas dots talants un pacietība izrādīt deju soļus un izdancināt. Pludmales ballītē spēlē gan pasaulē pazīstamus gabalus, gan arī latīņamerikas deju ritmus! Neiztikt pat bez vairākiem Maikla Džeksona līdziniekiem, kuri demonstrēja savas dejotprasmes kā īsti šovmeni! Ļoti patika tas, ka nemanīju nevienu piedzērušos cilvēku. Vienīgais, ko iedzer apmeklētāji, ir alus vai kāds atspirdzinošs dzēriens. Ja ir vēlme patiesi izdejoties, tad tiešām šāda pludmales ballīte ir īstā vieta.

Viena diena mums, ceļotājiem, tika piešķirta pabūšanai uz sauszemes! Varējām izbraukāties ar safari un zirgiem, kā arī apskatīt kalnus, ielejas un zooloģisko dārzu ar krokodiliem un čuskām, taču pirms atpakaļdošanās vienu dienu varējām atpūsties pat luxus viesnīcā ar baseiniem un restorāniem, un beidzot lietot dušu neierobežotā daudzumā! Baseins, saldūdens, protams, bija patīkama pārmaiņa, un viesnīcas apartamenti kā atklimatizācija no jūras dzīves uz katamarāna. Atkal bija pavērusies iespēja nonākt civilizācijā! Apkārt varēja vērot daudz tūristus no Amerikas, Francijas un Krievijas, kuri slinki sēdēja savos atpūtas krēslos un lasīja kādu grāmatu vai vienkāši tērzēja. Ja gribējās kaut ko no dabas, varēja aizstaigāt līdz pludmalei.

Vienu dienu ir jauki pavadīt šādā viesnīcā, bet izjust Dominikānas pasakaino, tropisko dabu, ar ko tās piekraste ir apveltīta, noteikti ir neaprakstāmi burājot!

Liene Birkenberga



komentāri

Vēl nav neviena komentāra