Kā tas sākās?!

Iespējams kā jau daudziem, biju dzirdējis ka tas ir veselīgi, uzlabo veselību, asinsriti, līdz ar to prāta spējas... sapratu ka to man vajag un sāku nelielus skrējienus ap tuvējos Grīziņkjalnu. Pēc noskrietiem 3 apļiem, likās labi pastrādāts, paskatos endomondo... pat neērti rakstīt to ciparu (2.5km), bet sapratu, ka ar kaut ko ir jāsāk un neatlaidīgi turpināju iesākto. Pamazām nonācu pie tā, ka jau varu noskriet 4km bez iešanas pauzēm un.. prasījās pēc lielākiem apļiem, un nu jau lēnām sāku iekļauties Skanstes ielas skrējēju pulciņā. Īsāk sakot, nekas interesants, tik skrien... un domā ikdienas lietiņas sākot no darbiem, beidzot ar nedarbiem. Tā arī skrienu, domāju... neko ļaunu nedomādams, pēkšņi draugs nāk ar priekšlikumu noskriet maratonu. Hm... kāpēc nē, vienīgi.. būs jāpatrenējas. Ok, pavasarī skriesim. Pirmais maratons, satraukums, pusīte noskriete vairkā kā lieliski, bet otra puse.. .ieielgst.. kā saka klasiķi, maratons sākas pēc 30. km. Tieši tā arī bija. Ļoti lēnām, caur spāpēm... un finišēts. Prieks bija par finišu, bet ne par veikumu, jo tas bija nepareizi pieteikties šādam pasākumam, ja vēl neesi gatavs, un rezultāts to pierāda. 3 dienas vēlme staigāt ir zudusi, iesēsties auto arī īpaši ē rti nav, bet.. tas jau pāriet un atkal sāku skriet. Un  līdz šim brīdim, neviena doma nav, ka gribētu piedalīties citos skriešanas pasākumos, kur nu vēl pievērsties maratonu tūrismam vai braukt uz kādu īpašu vietu, tikai tāpēc, lai noskrietu maratonu.

Kalnu ultra maratons Monblānā.

Skaista septembra diena 2013. gadā.. tikko noslēdzies kārtējais Monblāna ultra maratons, skat os svaigo video.. 1x... 2x... šajā vakarā to noskatījos nepārspīlējot vairāk kā 20 reizes!!! Vēlme ir... pie tam, kāpēc gan savu apaļo jubileju neatzīmēt ar šādu varenu notikumu?! Tur kaut kas ir, noteikti. Vēl nesaprotot kas tas ir, un kādas atkarības ar to nāk komplektā, skaidrs, ka to ļoti vēlos un piesakos... gribēju pieteikties... jo, lai pieteiktos... sākumā ir jānoskrien 2 “mazie” kalnu maratoni, katrs 50-60km. Tuvākais jau pēc 2 nedēļām Polijā. Kalnos nekad nebiju skrējis, ko nu kalnos, arī pa plakano virsmu tik daudz nebiju skrējis. Jāiet trenēties, noskrēju 10 tiltus, dikti laba sajūta, esmu gatavs JPēc starta Polijā 3 dienas negribās staigāt, īpaši pa kāpņēm, sēsties.. bet atgūstos un sajūtas ir ļoti pozitīvas, jo pirmais ieskaites punkts jau ir. Pēc mēneša Siguldas kalnu maratons, arī tas tika pieveikts, lai arī, otrs aplis gāja ļoti smagi. Un nepieciešamie 2 punkti ir. Pieteikums nosūtīts uz monblāna kalnu ultra maratonu 100km distancē (CCC), bet izlozē nepaveicās un pieteicu 119km (TDS), kas ir daudz sarežģītāka, tehniskāka un.. vienīgā no visām distancēm atzīmēta ar sarkaniem trekniem burtiem-ļoti sarežģīta!!! To gan uzzināju tikai pēc sacensībām. Un varbūt labi ka tā.

Man ļoti paveicās, jo sakrita, ka 10 mēnešus varēju dzīvot Itālijā, tieši blakus kalniem, kur arī gāju skriet, kāpt, pastaigas kalnos.. tas noteikti nāca par labu Monblāna skrējienam.

Monblāna ultramaratons... negulēta nakts, satraukums,  stāvu neapzināta mega liela piedzīvojuma priekšā un sajūtas.. joprojām tās manī ir un par to priecājos. 32 stundās pieveikti 119km un 7500 augstuma metri... emocijas pat neņemos aprakstīt, jo  tās līst pāri malām, sākot no dabas ainiņām, fantastisku cilvēku atbalstu trases malā visa maršruta laikā un neaprakstāms prieks par paša paveikto uz ko gāju 11 mēnešus... es pats biju pārsteigts ka to varu izdarīt, lai gan klusībā zināju un cerēju, viss izdosies. Esmu pacēlis savu varēšanas latiņu krietni augstāk kā varēju iedomāties un sajūta, ka .. a ko tad tālāk?! Domu nebija! arī gatavojoties šim pasākumam, manas domas un plāni bija tikai līdz Monblāna kalnu maraatona finišam, tālāk.. nav plānu, nav ideju.

Atgriežoties Latvijā, protams, Lattelecom maratons, mērķis finišēt 4ās stundās tika realizēts .. gandrīz finišējot 4st 4 min un 4 sec, lielisks laiks lai atcerētos JBet ši gada plāns tomēr bija iekļauties 4st stundās. Tas arī tika realizēts, lai arī treniņi bija daudz mazāk, rezultātā 3st 58min 36sec, esmu priecīgs.

Un joprojām nekādu ideju par Ņujorkas maratonu.

Tieši tā, arī šobrīd vēl nekas nav mainījies, noskriet vietējo maratonu ir forši, bet par maratona tūrismu ideju nav, ja vien.. pirms skriešanas atnāca ziņa, ka var viedot apakškomandas, un izveidojām Aizsardzības nozares darbinieku apakškomandu.. “Dzīves uzvarētāji”. Šķiet ka nedēļu pēc maratona notika izloze, kur tikai izlozētas 3 komandas, kuras dosies uz maratonu .. uz Ņojurku!!!! Dāmu, komanda, džeku komanda un jauktā komanda... “Dzīves uzvarētāji”!!! Prieks?! Es pirms tam pat domās nepieļāvu skriet Ņujorkas maratonu, kas ir, šķiet, viens no prestižākajiem un lielākajiem maratoniem pasaulē! Līdzīgi kā Monblāna skrējiens!

Skaidrs, ka uz Ņujorku doties ar 4 stundu rezultātu ir gana nepiedienīgi un atradu treneri, kas man palīdz sagatavoties, Aigars Matisons, pieredzējis skrējējs, maratonists, treneris. Sagatavo programmu, ko rūpīgi cenšos arī izpildīt. Viegli nav, bet.. kurš teica ka būs viegli?! Un tieši ceļš ir tas, ko mēs baudām. Tā arī ir. Skrienu 4 dienas nedēļā, kā programmā rakstīts. Mērķis sasniegt vismaz 3:30, vai tas ir daudz  vai maz, katram savs, bet man tas noteikti nav hops un noskriet, tāpēc, eju skriet.

Šobrīd aktīvi trenējos, klausu treneri, pretī nerunājuJ Skrienot lietoju Dion sporta dzērienus ja skrienu virs 10-12km, un katru reizi arī noteikti recovering dzērienu. To, ka tie palīdz atjaunoties, to tiešām arī jūtu, bet kas arī nav mazsvarīgi, tas ir garšīgs. Varētu arī tāpat dzert, bet ... tas ir kā saldais ēdiens, noskriet un tad šokolādes recovering. Paldies Dion ka ir mūsu atbalstītājs kurš laipni piekrita mūs nodrošināt ar sporta dzērieniem. Noteikti būs arī kāds raksts par Dion, ko un kā tas palīdz sportisko mērķu sasniegšanai. Vēl tikai gribu teikt, ka Dion ir domāts ne tikai profesionāliem sportistiem, bet arī amatieriem.