Sapnis par Ņujorkas maratonu... Sapnis?! |
Iespējams kā jau daudziem, biju dzirdējis ka tas ir veselīgi, uzlabo veselību, asinsriti, līdz ar to prāta spējas... sapratu ka to man vajag un sāku nelielus skrējienus ap tuvējos Grīziņkjalnu. Pēc noskrietiem 3 apļiem, likās labi pastrādāts, paskatos endomondo... pat neērti rakstīt to ciparu (2.5km), bet sapratu, ka ar kaut ko ir jāsāk un neatlaidīgi turpināju iesākto. Pamazām nonācu pie tā, ka jau varu noskriet 4km bez iešanas pauzēm un.. prasījās pēc lielākiem apļiem, un nu jau lēnām sāku iekļauties Skanstes ielas skrējēju pulciņā. Īsāk sakot, nekas interesants, tik skrien... un domā ikdienas lietiņas sākot no darbiem, beidzot ar nedarbiem. Tā arī skrienu, domāju... neko ļaunu nedomādams, pēkšņi draugs nāk ar priekšlikumu noskriet maratonu. Hm... kāpēc nē, vienīgi.. būs jāpatrenējas. Ok, pavasarī skriesim. Pirmais maratons, satraukums, pusīte noskriete vairkā kā lieliski, bet otra puse.. .ieielgst.. kā saka klasiķi, maratons sākas pēc 30. km. Tieši tā arī bija. Ļoti lēnām, caur spāpēm... un finišēts. Prieks bija par finišu, bet ne par veikumu, jo tas bija nepareizi pieteikties šādam pasākumam, ja vēl neesi gatavs, un rezultāts to pierāda. 3 dienas vēlme staigāt ir zudusi, iesēsties auto arī īpaši ē rti nav, bet.. tas jau pāriet un atkal sāku skriet. Un līdz šim brīdim, neviena doma nav, ka gribētu piedalīties citos skriešanas pasākumos, kur nu vēl pievērsties maratonu tūrismam vai braukt uz kādu īpašu vietu, tikai tāpēc, lai noskrietu maratonu.
Kalnu ultra maratons Monblānā.
Skaista septembra diena 2013. gadā.. tikko noslēdzies kārtējais
Monblāna ultra maratons, skat os svaigo video.. 1x... 2x... šajā vakarā to
noskatījos nepārspīlējot vairāk kā 20 reizes!!! Vēlme ir... pie tam, kāpēc gan
savu apaļo jubileju neatzīmēt ar šādu varenu notikumu?! Tur kaut kas ir,
noteikti. Vēl nesaprotot kas tas ir, un kādas atkarības ar to nāk komplektā,
skaidrs, ka to ļoti vēlos un piesakos... gribēju pieteikties... jo, lai
pieteiktos... sākumā ir jānoskrien 2 “mazie” kalnu maratoni, katrs 50-60km.
Tuvākais jau pēc 2 nedēļām Polijā. Kalnos nekad nebiju skrējis, ko nu kalnos,
arī pa plakano virsmu tik daudz nebiju skrējis. Jāiet trenēties, noskrēju 10
tiltus, dikti laba sajūta, esmu gatavs JPēc starta Polijā 3 dienas negribās staigāt, īpaši pa kāpņēm, sēsties.. bet
atgūstos un sajūtas ir ļoti pozitīvas, jo pirmais ieskaites punkts jau ir. Pēc
mēneša Siguldas kalnu maratons, arī tas tika pieveikts, lai arī, otrs aplis
gāja ļoti smagi. Un nepieciešamie 2 punkti ir. Pieteikums nosūtīts uz monblāna
kalnu ultra maratonu 100km distancē (CCC), bet izlozē nepaveicās un pieteicu
119km (TDS), kas ir daudz sarežģītāka, tehniskāka un.. vienīgā no visām
distancēm atzīmēta ar sarkaniem trekniem burtiem-ļoti sarežģīta!!! To gan
uzzināju tikai pēc sacensībām. Un varbūt labi ka tā.
Man ļoti paveicās, jo sakrita, ka 10 mēnešus varēju dzīvot
Itālijā, tieši blakus kalniem, kur arī gāju skriet, kāpt, pastaigas kalnos..
tas noteikti nāca par labu Monblāna skrējienam.
Monblāna ultramaratons... negulēta nakts, satraukums, stāvu neapzināta mega liela piedzīvojuma
priekšā un sajūtas.. joprojām tās manī ir un par to priecājos. 32 stundās
pieveikti 119km un 7500 augstuma metri... emocijas pat neņemos aprakstīt,
jo tās līst pāri malām, sākot no dabas
ainiņām, fantastisku cilvēku atbalstu trases malā visa maršruta laikā un
neaprakstāms prieks par paša paveikto uz ko gāju 11 mēnešus... es pats biju
pārsteigts ka to varu izdarīt, lai gan klusībā zināju un cerēju, viss izdosies.
Esmu pacēlis savu varēšanas latiņu krietni augstāk kā varēju iedomāties un
sajūta, ka .. a ko tad tālāk?! Domu nebija! arī gatavojoties šim pasākumam,
manas domas un plāni bija tikai līdz Monblāna kalnu maraatona finišam, tālāk..
nav plānu, nav ideju.
Atgriežoties Latvijā, protams, Lattelecom maratons, mērķis
finišēt 4ās stundās tika realizēts .. gandrīz finišējot 4st 4 min un 4 sec,
lielisks laiks lai atcerētos JBet ši gada plāns tomēr bija iekļauties 4st stundās. Tas arī tika realizēts,
lai arī treniņi bija daudz mazāk, rezultātā 3st 58min 36sec, esmu priecīgs.
Un joprojām nekādu ideju par Ņujorkas maratonu.
Tieši tā, arī šobrīd vēl nekas nav mainījies, noskriet
vietējo maratonu ir forši, bet par maratona tūrismu ideju nav, ja vien.. pirms
skriešanas atnāca ziņa, ka var viedot apakškomandas, un izveidojām Aizsardzības
nozares darbinieku apakškomandu.. “Dzīves uzvarētāji”. Šķiet ka nedēļu pēc
maratona notika izloze, kur tikai izlozētas 3 komandas, kuras dosies uz
maratonu .. uz Ņojurku!!!! Dāmu, komanda, džeku komanda un jauktā komanda...
“Dzīves uzvarētāji”!!! Prieks?! Es pirms tam pat domās nepieļāvu skriet Ņujorkas
maratonu, kas ir, šķiet, viens no prestižākajiem un lielākajiem maratoniem
pasaulē! Līdzīgi kā Monblāna skrējiens!
Skaidrs, ka uz Ņujorku doties ar 4 stundu rezultātu ir gana
nepiedienīgi un atradu treneri, kas man palīdz sagatavoties, Aigars Matisons,
pieredzējis skrējējs, maratonists, treneris. Sagatavo programmu, ko rūpīgi
cenšos arī izpildīt. Viegli nav, bet.. kurš teica ka būs viegli?! Un tieši ceļš
ir tas, ko mēs baudām. Tā arī ir. Skrienu 4 dienas nedēļā, kā programmā
rakstīts. Mērķis sasniegt vismaz 3:30, vai tas ir daudz vai maz, katram savs, bet man tas noteikti
nav hops un noskriet, tāpēc, eju skriet.
Šobrīd aktīvi trenējos, klausu treneri, pretī nerunājuJ Skrienot lietoju Dion
sporta dzērienus ja skrienu virs 10-12km, un katru reizi arī noteikti
recovering dzērienu. To, ka tie palīdz atjaunoties, to tiešām arī jūtu, bet kas
arī nav mazsvarīgi, tas ir garšīgs. Varētu arī tāpat dzert, bet ... tas ir kā
saldais ēdiens, noskriet un tad šokolādes recovering. Paldies Dion ka ir mūsu atbalstītājs
kurš laipni piekrita mūs nodrošināt ar sporta dzērieniem. Noteikti būs arī kāds
raksts par Dion, ko un kā tas palīdz sportisko mērķu sasniegšanai. Vēl tikai
gribu teikt, ka Dion ir domāts ne tikai profesionāliem sportistiem, bet arī
amatieriem.
komentāri