1,5 miljoni Latvijas iedzīvotāju aicināti nākamgad 23.jūlijā balsot, lai balsotu referendumā par sava parlamenta nākotni. Šī populārā konsultācija notiek pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera 28.maija paziņojuma par Saeimas vienīgās palātas atlaišanu. Lai šis risinājums būtu efektīvs, tas noteikti jāapstiprina tautas balsojumā. Ja vairākums pilsoņu 23. jūlijā nobalsos par, parlaments tiks atlaists un notiks jaunas vispārējās vēlēšanas, visticamāk, septembrī. Pretējā gadījumā parlaments paliks amatā. Lai apstiprinātu referenduma rezultātu, nav nepieciešams minimālais kvorums, kas tiks noteikts ar vienkāršu balsu vairākumu.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers savu lēmumu pamatoja ar deputātu 26.maija atteikumu atcelt imunitāti par kukuļdošanu un saņemšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesiem apgalvojumiem aizdomās turētajam “Latvijas pirmais ceļš” (LPP-LC) līderim deputātam Einaram Šēleram. un varas ļaunprātīga izmantošana. Al-Saima locekļi nobalsoja par to, lai liegtu prokuroram pieeju mājas apskatei.
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijā ir notikuši septiņi referendumi.
Valda Zatlera politiskā nākotne
9. jūlijā pēc prezidenta amata atstāšanas Valdis Zatlers oficiāli paziņoja, ka turpinās politisko karjeru un veido jaunu politisko partiju Zatlerža reformu partiju (Zatlera reformu partija ZRP), kas atrodas centriski labējā pusē. no politiskās arēnas. izmērs. Partijas desmit punktu manifestā īpaša prioritāte piešķirta neatkarīgai tiesību sistēmai, stabilai ekonomikai un stingrai monetārajai disciplīnai.
“Tā nav viena cilvēka ballīte, tā ir cilvēku uzklausīšana,” paziņoja bijušais Latvijas prezidents. Viņš sacīja, ka viņa partija, kurā būs aptuveni 8000 biedru no pilsoniskās sabiedrības, nevis no politiskās pasaules, tiks vadīta savādāk. Līdz šim dalību lūguši 700 cilvēki. Partijas atklāšanas kongress notiks notiks 23. jūlijā, referenduma dienā.
Valdis Zatlers sacīja, ka šo iniciatīvu nolēmis uzņemties pēc tam, kad saņēmis daudzas Latvijas iedzīvotāju vēstules ar lūgumu turpināt politisko karjeru. Aivars Limbergs, Ventspils mērs kopš 1988.gada, kurš tiek tiesāts par korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, sacīja, ka Valdis Zatlers izmantojis risinājumu, lai cienīgā veidā atspēlētos no neveiksmes atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā. Pēc Ventspils mēra teiktā, viņš nolēma savas politiskās karjeras nākotni sagatavot, izmantojot parlamenta atlaišanu. “Valdis Zatlers vēlas būt varonis ar antilimbergisku saukliViņš paziņoja. Kas attiecas uz Heinarzu Šatleru, viņš tagad sagaida, ka Valdis Šatlers uzvarēs nākamajās vispārējās vēlēšanās ar savu jauno partiju.
Līdz ar to Valdis Zatlers noraidīja premjera Valda Dombrovska vadītās koalīcijas Vienotība (Vienotība, V), kurā ietilpa Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai (SCP), piedāvājumu apvienot spēkus. . “Neesmu pārliecināts, ka vienība ir gatava strādāt jaunā parlamentā, kurā nav mazākuma.“Viņš sacīja, norādot, ka viņa uzskati vairākos jautājumos atšķiras no Vienotības. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sacīja, ka bijušajam prezidentam un viņa koalīcijai ir līdzīgs redzējums par valsts nākotni. Premjers sacīja, ka politiskā ainava Latvijā jau ir izveidojusies. ļoti sadrumstalota un ka nešķita prātīgi veidot partiju Jauns, taču Valdis Zatlers neizslēdza sadarbību ar vienību nākotnē.Nākamajās vispārējās vēlēšanās mēs nebūsim ienaidnieki, bet sabiedrotie.Par to paziņojis vienas no trim vienotības koalīcijas partijām “Pilsoniskā savienība” vadītājs Gerts Valdis Kristovskis.
Bijušais valsts vadītājs gan sacīja, ka noraida jebkādu sadarbību ar pašreizējās valdības sastāvā esošo partiju Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) vai ar “Par labu Latviju“, koalīciju, kurā ietilpst Latvijas Pirmais ceļš un Tautas partija (TP), ja vien šajā koalīcijā ir oligarhi. Intervējot par iespējamo darbu ar Saskaņas centru (Saskaņas centrs (CS), koalīciju, kas melo pret pa kreisi, Nacionālās saskaņas partija un Centrs mobilizējās Jaunā Jāņa Urbanoviča vadītā sociāldemokrātiskā partija Valdis Zatlers paziņoja, ka ir gatavs apspriest jautājumus ar šo koalīciju, ja tās biedri būs gatavi atzīt Latvijas okupāciju (padomju spēkiem) un atzīt latviešu valodu par vienīgo valsts valodu.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (58%) bijušā prezidenta rīcību vērtē kā pozitīvu, liecina telekanālam LNT veiktā TNS Latvia veiktā aptauja. TNS Latvia veiktā aptauja šim pašam telekanālam liecināja, ka trešdaļa vēlētāju (33%) būtu gatavi balsot arī par Reformu partiju.
Taču politikas eksperts Jānis Jurkāns uzskata, ka “Izveidot jaunu partiju nebūs viegli. Valdi Zatleru gaida reāla pretestība.“Intervijā laikrakstam Latvijas avīze viņš sacīja, ka bijušajam prezidentam var nepietikt laika un līdzekļu, ja, visticamāk, septembrī notiks pirmstermiņa vēlēšanas. Visbeidzot viņš lūdza uzmanīties no citu partiju biedriem. un neatstāja pēdējo pievienoties partijai Reforma, lai gūtu labumu no slavas Valdis Zatlers iepriekš izteicies, ka vēlas, lai viņa partija mobilizētu pēc iespējas lielāku skaitu jauniešu, kuriem nav iepriekšējas pieredzes politikā.
Toreiz deputāts Klāvs Olštens (5.) atkāpās, protestējot pret veidu, kādā Andris Bērziņš tika ievēlēts par Valsts prezidentu, nosodot slepenās blakus sarunas. Arī deputāts Guntars Galvanovakis no Saeimas atkāpās. Abi vīrieši sacīja, ka vēlas turpināt savu politisko karjeru, taču nevēlējās teikt, vai plāno pievienoties Islāha partijai. Klāvu Olštainu parlamentā nomainīs Madras Lasmanis, bet jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa vietā parlamenta solos Ines Ezstruta (ZZS).
Parlamenta atlaišanas politiskās un ekonomiskās sekas
Un gadījumā “Jā“Protams, ja 23. jūlijā tiks uzvarēts referendums, septembrī tiks organizētas pirmstermiņa vēlēšanas.
Tautas partija, kuru vada vēlēšanu apvienības deputāts Andress Šķēlijs.Par labu Latviju“Viens no trim oligarhiem (kopā ar Aivaru Lembergu un Eināru Šleseru), ko pērn 29. maijā televīzijas raidījumā “Top Ten” īpaši apsūdzēja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, bija spiests atmaksāt valsts budžetam vienu miljonu latu vēlēšanu laikā iztērēto. kongress nolēma izbeigt savu pastāvēšanu, Partija 9.jūlijā lauza arī aliansi ar savu koalīcijas partneri Aināra Šlesera vadīto “Latvijas pirmais ceļš”.
“Viss Latvijai!“un”Tēvzemes un brīvības savienības labā(TB/LNNK) Roberta Zilles vadītās abas koalīcijā strādājošās partijas Nacionālā apvienība nolēmušas apvienoties vienā partijā, kas tiks dēvētaViss Latvijai! Vienotības labad dzimtenes un brīvības labā“To vadīs abi vīrieši. Šie pasākumi stāsies spēkā pēc nākamās konferences, kas notiks 23. jūlijā.
Valda Zatlera pieņemtais lēmums ir atklājis Latvijas politiskās skatuves trauslumu, kas pēdējā gada laikā šķita norimis un nostiprinājies, īpaši saistībā ar politiskās spēles dēļa pārveidošanu un Ministru prezidenta Valda Dombrovska pārvēlēšanu.
Saskaņā ar “Latvijas Faktu” jūnijā veikto aptauju Saskaņas centrs vispārējās vēlēšanās varētu iegūt 18,1% balsu. Plānots, ka tā virzīsies pār Vienotības koalīciju, kurai paredzēts iegūt 14,7% balsu, kā arī Zaļo partiju un Zemnieku savienību, kas zaudēs popularitāti un noslīdēs līdz 10,5% balsu. Nacionālā apvienība saņēmusi 8,8% balsu. Tautas partija un Latvijas pirmais ceļš Latvijā brūk. Telekanālam LNT TNS veiktā aptauja liecina, ka 31% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka risinājums būs par labu Saskaņas centram, bet 17% – par labu jaunai politiskai partijai.
Vairums analītiķu ir vienisprātis, ka ar risinājumu saistītajai politiskajai nenoteiktībai un pirmstermiņa vispārējo vēlēšanu iespējamībai nevajadzētu traucēt sociālo un ekonomisko situāciju Latvijā. Taču valsts piedzīvo grūtu atveseļošanos no starptautiskās ekonomiskās krīzes šoka (2009. gadā valsts IKP stagnēja par 18%, kas ir lielākais kritums Eiropas Savienībā). Pēc trīs gadu prombūtnes finanšu tirgos Rīga tikko piesaistījusi 350 miljonus eiro. Valda Dombrovska valdība cer līdz 2012.gadam samazināt budžeta deficītu līdz 2,9% no IKP, lai Latvija varētu integrēties eiro.
“Riski ir īstermiņa – tas ir tirgus informēšanas jautājums,” sacīja Mārtiņš Kačeks, Swedbank galvenais ekonomists. Latvijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem un par 3,5%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Sagaidāms, ka 2011. gadā izaugsme pieaugs līdz 3,3%, liecina Latvijas Centrālās bankas dati.
Saskaņā ar jaunāko sabiedriskās domas aptauju 75% Latvijas iedzīvotāju 23.jūlijā gatavojas nobalsot “par”, lai parlamenta atlaišana tiktu atcelta. Mazāk nekā katrs desmitais vēlētājs (9%) apgalvo, ka atbalsta balsojumu “pret”, un 12% nav izlēmuši. Kā liecina cita aptauja, 79% Latvijas iedzīvotāju atbalstījuši sava bijušā prezidenta lēmumu atlaist parlamentu.
Ārzemēs pirmie vēlēšanu iecirkņi tika atvērti balsošanai par referendumu 13. jūlijā.
