Civildienesta komisija norādīja, ka energoefektivitāte mājokļos joprojām ir ļoti aktuāls jautājums saistībā ar enerģijas cenu pieaugumu. 2019. gadā tikai 36,1% dzīvojamo māju bija kāda veida energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums. 20,5% dzīvojamo māju ir viens, 9% – divi, bet 6,6% – trīs vai vairāk energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu.
No reģioniem visaktīvāk mājokļu energoefektivitātes uzlabošanā ir Kurzeme – Kurzemē pēdējo piecu gadu laikā kāda veida siltināšana, logu renovācija vai apkure veikta 41,9% mājokļu, vismaz – Rīgā (34%). Un nesteidzieties (35%).
Izvēli veikt pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai bieži ietekmē iedzīvotāju finansiālais stāvoklis, taču atšķirība starp trūcīgām un pārtikušām ģimenēm nav būtiska.
32,7% nabadzīgāko mājsaimniecību (augšējā kvintile) norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā ir īstenoti pasākumi viņu mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai. No turīgākajām mājsaimniecībām (piektā kvintile) nedaudz vairāk par 36,2% ir panākušas jebkāda veida energoefektivitātes uzlabojumus. Visaugstākais procents bija trešajā kvintilē – 38,2%.
Kvintile veido vienu piekto daļu (20%) no pētījumā iekļauto ģimeņu skaita, un tā ir sagrupēta augošā secībā pēc katra ģimenes locekļa rīcībā esošā ienākuma. Zemākajā kvintilē (pirmajā) ir piektā daļa ģimeņu ar zemākajiem ienākumiem, savukārt augstākajā kvintilē (piektajā) ir piektā daļa ģimeņu ar augstākajiem ienākumiem.
Energoefektivitātes rādītāju datu avots ir CSP 2023 Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums, kas tika veikts 10 200 dalībnieku (no 16 gadu vecuma) no 5800 mājsaimniecībām. Aptaujā tika iekļauts jautājumu kopums par energoefektivitāti mājokļos, kur dalībniekiem tika lūgts raksturot savas mājsaimniecības situāciju (energoefektivitāte mājokļos, enerģijas avots apkures sistēmā u.c.) pēdējo piecu gadu laikā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
