Tikai neliela daļa iedzīvotāju, 1,3%, uzskata sevi par pārtikušu vai augstāku par vidusšķiru. Respondenti, kuri ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, kuriem ir bērni, ar vidējiem vai virs vidējā ienākumiem un ir augsti izglītoti, biežāk sevi klasificē kā vidusšķiru.
Kopš 2019. gada pakāpeniski samazinājies to ģimeņu skaits, kuras sevi pieskaita vidusšķirai vai turīgām, (par četriem procentpunktiem), savukārt trūcīgo ģimeņu skaits ir pieaudzis (par trim procentpunktiem). Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, lielāks optimisms iedzīvotāju vidū ir Igaunijā, kur lielākā daļa jeb 55% sabiedrības sevi uzskata par vidusšķiru vai turīgu. Tikmēr Lietuvā šis rādītājs ir vēl augstāks – 58%.
Kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Ivija Krupa: «Aptaujas dati liecina, ka ikdienas finanšu izaicinājumi liek cilvēkiem Latvijā šaubīties, vai viņu pašreizējie ienākumi ļaus dzīvot līdzvērtīgu dzīves kvalitāti kā līdz šim, to atzina 45% aptaujas dalībnieku viņi ir noraizējušies par to, vai viņi spēs palikt savā pašreizējā sociālajā klasē nākamo divu līdz piecu gadu laikā. Vislielākā nestabilitāte ir starp tiem, kuri neuzskata sevi par vidusšķiru bažas par savu finansiālo stabilitāti.
Lai kvalificētos kā vidusšķira, vidējiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju ir jābūt 1259 eiro uz vienu ģimenes locekli. Šī summa nav būtiski mainījusies, jo 2019.gada aptaujā katram vidusšķiras ģimenes loceklim minimālie mēneša ienākumi bija noteikti 1249 eiro apmērā.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Pēdi skaidro, ka aiz Latvijas nelielās, bet sarūkošās vidusšķiras ir objektīvi iemesli.
“Arī ekonomika ir cikliska, un šajā pētījumā uzreiz parādās, ka vidusšķira jūtas salīdzinoši sliktāk, viņiem šķiet, ka tagad viss ir dārgāks, un tā arī ir enerģētikas krīze pēdējos gados.” Piemēram, pagātnē centrālās bankas centās cīnīties ar inflāciju, bet tas nāca arī ar pieaugošām procentu likmēm, un, protams, mēs visi jutām dzīves dārdzību,” iemeslus uzskaita Praids.
Vidusslāni raksturo ne tikai ienākumi, bet arī tas, ko ar šiem ienākumiem var izdarīt, visbiežāk minēts nekustamais īpašums, iespēja segt visus obligātos ikmēneša maksājumus, kā arī iespēja kaut reizi izbraukt uz nedēļu uz ārzemēm. . Viens gads, un iespēja izmantot privātos un maksas medicīnas pakalpojumus.
Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Klāvs Sedļenics uzskata, ka ģimeņu materiālā stāvokļa pašvērtējums liecina arī par nevienlīdzības sajūtu.
“Šī subjektīvā vidusšķiras sajūta ir saistīta ar to, kā katrs no mums jūtas salīdzinājumā ar citiem, rādītājs, kas norāda nevis uz mērķi, bet gan uz lielākas vai mazākas nevienlīdzības sajūtu, jo lielāka ir šī nevienlīdzības sajūta vēlme to kompensēt ar kaut ko, kas ļauj mums parādīt savu piederību vidusšķirai un zemākus cilvēku ienākumus, jo vairāk viņi tērē šīm ārišķīgajām statusa izpausmēm.
Aptauju SKDS aptauju organizācija veica 2024.gada jūnijā, un tajā piedalījās 1014 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
