Dominiks Goldners, BGAEU, BerlīneZinātnieki ir identificējuši jaunu pretendentu uz “Patient Zero” mēri, kas izraisa melno nāvi.
Vīrietim, kurš nomira pirms vairāk nekā 5000 gadiem Latvijā, bija vecākais zināmais slimības paveids, liecina jauni pierādījumi.
Mēris pārņēma Eiropu mūsu ēras četrpadsmitajā gadsimtā, likvidējot līdz pusei iedzīvotāju.
Turpmākie viļņi turpināja regulāri streikot vairākus gadsimtus, izraisot miljoniem nāves gadījumu.
“Līdz šim šis ir vecākais identificētais mēra upuris,” par 5300 gadus vecajām mirstīgajām atliekām sacīja Dr. Bens Krauze-Kiura no Ķīles universitātes Vācijā.
Vīrietis kopā ar trim citiem apbedīts neolīta laikmeta apbedījumu vietā Latvijā Salaka upes krastā, kas ietek Baltijas jūrā.
Haralds Lībke, ZBSA, Gotorfas pilsPētnieki sekvencēja DNS no četru indivīdu kauliem un zobiem un pārbaudīja, vai tajos nav baktēriju un vīrusu.
Viņi bija pārsteigti, atklājot, ka viens no zvejniekiem – vīrietis ap divdesmit gadiem – bija inficēts ar senu mēra celmu, ko izraisījušas baktērijas, Yersinia pestis.
“Viņu, visticamāk, sakodis grauzējs, un viņam bija sākotnējā infekcija Yersinia pestis Viņš nomira dažas dienas vēlāk [later] “Varbūt nedēļu pēc septiskā šoka,” sacīja Dr Kraus-Čiora.
Pētnieki norāda, ka senā šķirne parādījās pirms aptuveni 7000 gadu, kad Viduseiropā sāka parādīties lauksaimniecība.
Dominiks Goldners, BGAEU, BerlīneViņi uzskata, ka baktērijas varētu būt sporādiski pārcēlušās no dzīvniekiem uz cilvēkiem, neizraisot plašus uzliesmojumus.
Laika gaitā tas pielāgojās cilvēku inficēšanai, galu galā attīstoties formā, kas pazīstams kā buboņu mēris, ko izplatīja blusas un izplatījās viduslaiku Eiropā, izraisot miljoniem nāves gadījumu.
Ideja, ka agrīnie mēra celmi izplatījās lēni, izaicina daudzas teorijas par cilvēku civilizācijas attīstību Eiropā un Āzijā.
Tas liek apšaubīt hipotēzi, ka slimības izraisīja ievērojamu iedzīvotāju skaita samazināšanos Rietumeiropā neolīta beigās.
Citi pētnieki atzinīgi novērtēja šo pētījumu, taču norādīja, ka tas neizslēdz iespēju, ka mēris šajā laikā ir plaši izplatīts Eiropā.
Cilvēki parasti inficējas ar mēri pēc grauzēju blusu koduma, kas pārnēsā mēra baktērijas, vai rīkojoties ar mēri inficētu dzīvnieku.
Šī slimība joprojām pastāv, bet to var ārstēt ar antibiotikām, ja to novēro agri.
Pētījums ir publicēts žurnālā Šūnu pārskati.
