Krievija pirmdien pieprasīja nekavējoties atcelt “atklāti naidīgos” Lietuvas ierobežojumus Eiropas Savienības sankcijām pakļauto preču dzelzceļa tranzītam uz Maskavas Kaļiņingradas apgabalu uz robežas ar Lietuvu un Poliju.
Maskava apsūdzēja Baltijas valsti par aizliegumu pārvadāt pa dzelzceļu precēm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības sankcijas saistībā ar Krievijas militāro kampaņu Ukrainā.
Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien izplatītajā paziņojumā norādīja, ka tā ir izsaukusi Lietuvas lietu lietvedi Maskavā, lai protestētu pret “provokatīvajiem” un “atklāti naidīgajiem” pasākumiem.
“Ja tuvākajā laikā netiks pilnībā atjaunots preču tranzīts starp Kaļiņingradas apgabalu un pārējo Krievijas Federācijas teritoriju caur Lietuvu, Krievija patur tiesības veikt pasākumus savu nacionālo interešu aizsardzībai,” norādīja ministrijā.
Pēc ministrijas domām, tranzīta aizliegums pārkāpj 2002.gada līgumu starp Krieviju un Eiropas Savienību.
Kremlis norādīja, ka Lietuvas lēmums ir “bezprecedenta” un “pārkāpj visu, kas pastāv”, un norādīja, ka tam sekos atbildes pasākumi.
“Situācija ir vairāk nekā nopietna un prasa ļoti dziļu analīzi pirms jebkādu pasākumu un lēmumu formulēšanas,” žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Iepriekš pirmdien Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis sacīja, ka aizliegums noteikts, ievērojot Eiropas sankcijas pret Ukrainu.
“Tās ir Eiropas sankcijas, kas stājās spēkā no 17.jūnija,” viņš sacīja žurnālistiem Luksemburgā, skaidrojot, ka šajā gadījumā tās attiecas uz tērauda izstrādājumu transportēšanu pa dzelzceļu.
Nav tiesību apdraudēt Lietuvu
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba kritizēja Krieviju pēc Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojuma.
“Krievijai nav tiesību apdraudēt Lietuvu. Tikai Maskava uzņemas vainu par tās nepamatotā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā sekām,” teikts Kuļebas paziņojumā sociālajos medijos.
Pēc Kaļiņingradas gubernatora Antona Aļihanova teiktā, aizliegums skars 40-50% no visa importa uz aizmuguri.
Sarakstā ir ogles, minerāli, būvmateriāli un progresīvas tehnoloģijas.
Pirmdien runājot Krievijas valsts televīzijā, Aļihanovs sacīja, ka situācija ir “nepatīkama, bet atrisināma” un preces varētu piegādāt pa jūru.
Viņš piebilda, ka šīs preces nav paredzētas tirdzniecībai Eiropā, bet gan reģiona “apgādāšanai”.
Kaļiņingradas militārajam cietoksnim, kas atrodas starp Lietuvu un Poliju, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, nav kopīgas sauszemes robežas ar Krieviju.
Padomju spēki Otrā pasaules kara laikā ieņēma apgabalu, ko agrāk sauca par Kēnigsbergu, un, kad 1991. gadā līdz ar Padomju Savienības sabrukumu Baltijas valstis kļuva neatkarīgas, šī teritorija tika atdalīta no Krievijas.
Teritorija Baltijas jūras krastā ir Krievijas flotes bāze Baltijas jūrā, un Maskava apgalvo, ka tā tur ir izvietojusi kodolraķetes Iskander.
Attiecības starp Maskavu un Lietuvu, kā arī to Baltijas kaimiņvalstīm Latviju un Igauniju ir saspīlētas gadiem ilgi, jo Krievija saasinās spriedze ar Rietumiem.