Astronomi ļoti labi zina, ka Saule kļūst gaišāka ļoti lēni, un apmēram pēc miljarda gadu tā padarīs Zemi pārāk karstu, lai uz tās dzīvotu.
Tagad kāds zinātnieks piedāvā radikālu risinājumu, kas ļautu cilvēkiem dzīvot uz planētas ilgāk – fiziski attālinot to no saules.
Mančestras universitātes astrofizikas profesors Alberts Zylstra ierosina pārvietot Zemi apmēram trīs miljonus jūdžu attālumā no saules.
Šobrīd Zeme riņķo ap Sauli 93 miljonu jūdžu (150 miljonu km) attālumā, taču tas ir jāpagarina līdz vismaz 96 miljoniem jūdžu (155 miljoniem km), viņš saka.
Šī kustība pagarināsies no gada līdz 380 dienām, kas nozīmē, ka mums kaut kur kalendārajā gadā būs jāievieto papildu 15 dienas.
Lai pārvietotu Zemi prom no Saules, asteroīdam būtu nepieciešams gravitācijas manevrs jeb “slingshot” manevrs, ko jau parasti izmanto satelītu paātrināšanai. Taču, lai sasniegtu vajadzīgo attālumu, būs vajadzīgs miljards gadu
“Zeme kļūs siltāka un siltāka – vislabākie aprēķini liecina, ka pēc miljarda vai diviem miljardiem gadu okeāni sāks vārīties,” MailOnline sacīja profesors Zīgelstra.
Drīz mēs būsim kā Venēra ar vairāku simtu grādu temperatūru pēc Celsija, tāpēc mums būs jāpārvietojas, pirms tas notiks.
“Lai dzīvā pasaule pastāvētu vairāk nekā miljardu gadu, mums ir jāpārvietojas dažus miljonus kilometru attālumā no saules.”
Lai izskaidrotu, kā vērienīgais projekts darbosies, vispirms ir nepieciešama neliela astrofizika.
Kad planēta (piemēram, Zeme) palēninās savā orbītā, tā tuvojas Saulei, pateicoties milzīgajam gravitācijas spēkam, kas mūsu zvaigznei ir uz savām planētām.
Tāpat, kad planēta paātrina savu orbītu, tā attālinās no saules, daļēji tāpēc, ka šis ātrums ļauj tai labāk pretoties saules gravitācijai.
Tāpat kā visas Saules sistēmas planētas, Zeme pakāpeniski virzās prom no saules, taču ne pietiekami, lai planētu ievērojami atdzesētu.
Profesora Zijlstras koncepcija par attālināšanos no saules ietvertu gravitācijas palīdzību vai “slingshot” manevru, ko jau parasti izmanto, lai paātrinātu kosmosa kuģus pēc to palaišanas no Zemes.
Pārāk tuvu nonākot planētai, šādi kosmosa kuģi var izmantot planētas gravitācijas priekšrocības, lai palielinātu tās ātrumu, izraisot pašas planētas nelielu palēnināšanos savā orbītā.
Un, kā zināms, fizikas likumu dēļ planētai palēninot ātrumu, tā pietuvojas saulei.
Maz zināms ir fakts, ka kosmosa kuģa ātruma samazināšanai var izmantot arī gravitācijas katapultus, kas rada pretēju efektu uz planētu, paātrinot to savā orbītā.
Planētai pasteidzoties savā orbītā, tā attālinās no saules.
Zinātnieks ierosina, ka, piespiežot asteroīdu veikt “slingshot” manevru ar Zemi, varētu mūs pārvietot tālāk no saules (faila fotoattēls)
Šī ir projekta pamatkoncepcija, taču kosmosa kuģa vietā (kas būtu ļoti mazs) profesors Zīgelstra ierosina izmantot milzīgu asteroīdu – apmēram 30 jūdzes (50 km) diametrā, lielas pilsētas lielumā.
Viņš ierosina kaut kā mainīt asteroīda orbītu, kamēr tas atrodas kosmosā, iespējams, dzenot to ar robotu zondi noteiktā leņķī un ātrumā.
Ja tas tiks veiksmīgi nospiests, asteroīds veiks cilpu ap sauli un virzīsies atpakaļ uz Zemi, pirms uzspridzināsies Zemes orbītā.
Tas palēninās asteroīda ātrumu un, pats galvenais, paātrinās Zemi, lai gan ar visu procesu vienreiz nepietiks.
“Tā kā Zemei ir jāpaātrina, lai atrautos no saules, mums ir jāļauj asteroīdam zaudēt ātrumu, kad tas virzās uz iekšējo Saules sistēmu,” sacīja profesors Zīgelstra.
Dariet to miljons reižu, un Zeme paātrināsies par mums nepieciešamo.
Pēc miljona lidojumiem Zeme atrodas savā jaunajā orbītā.
“Tā kā mums ir miljards gadu šim gājienam, tas nozīmē, ka mums ir nepieciešams tikai viens asteroīda pārlidojums ik pēc tūkstoš gadiem.
Dariet to reizi tūkstoš gados, un vairāk nekā miljards gadu mēs varam pārvietot Zemi tieši tik daudz, lai saglabātu tās temperatūru nemainīgu, kamēr saule spīd.
Galu galā tas šķiet pietiekami liels darbs tikai NASA vai pat virknei ISA, kas strādā kopā.
Tikmēr ar to saistītās izmaksas noteikti būs daudzkārt lielākas nekā pagājušā gada NASA DART projekts, lai virzītu asteroīdu par 324,5 miljoniem dolāru (258 miljoniem mārciņu).
Sabiedrībai var būt arī bažas par tik milzīgu asteroīdu, kas tuvojas Zemei, īpaši ņemot vērā, ka tas bija asteroīds, kas iznīcināja dinozaurus.
“Mums ļoti rūpīgi jāaprēķina trajektorija, bet kosmosa kuģim mēs to darām regulāri,” sacīja profesors Zīgelstra.
Akadēmiķis apgalvo, ka ir jācīnās ar divu veidu globālo sasilšanu.
Pirmo, plaši reklamēto, izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko izraisa cilvēka darbība, piemēram, fosilā kurināmā dedzināšana.
Tikmēr otrs, mazāk zināmais globālās sasilšanas veids ir saistīts ar Saules dabisko spožumu, kas, kā tas ir, padarīs Zemi pārāk karstu, lai dzīvotu pēc apmēram miljarda gadu.
“Ir pagājis ļoti ilgs laiks, bet zinātnieki saņem atalgojumu, lai rastu risinājumus nākotnes problēmām, pirms kāds cits par to ir iedomājies,” viņš sacīja MailOnline.
Šī koncepcija nav risinājums pašreizējai cilvēku izraisītajai globālajai sasilšanai.
Tagad ir vajadzīgs ilgs laiks, lai mums palīdzētu – mums ir jārisina cilvēka izraisītā globālā sasilšana citos veidos.
“Bet tas atrisinās ilgtermiņa izmaiņas saulē.”
