FNE runāja ar prezidenti Ditu Ritoma Latvijas Nacionālais Kino centrs, Par to, kā pandēmija mainīja situāciju Latvijas kino, kas pēdējos gados bija plaukstošs ar lielāku finansējumu un veiksmīgu vietējo produkciju kinoteātros.
FNE: Kā jūs raksturojat situāciju vietējā kino mūsdienās?
Dita Retoma: Pēdējais 2018.-2020.gada periods Latvijas kino bija ļoti veiksmīgs. Šajos gados Latvijas kasēs dominēja patriotiskās filmas. Piemēram, 2018. gadā piecas no populārākajām filmām Latvijā bija vietējās produkcijas. Latvijas filmas bija vienas no skatītākajām 2019. gadā, kā arī 2020. gadā, kad sākās pandēmija.
Diemžēl pandēmijas ietekme uz kinoteātru apmeklējumu bija jūtama, jo kinoteātri Latvijā ilgu laiku bija slēgti un līdz ar to tika traucēts filmu demonstrēšanas un izplatīšanas process. Protams, mēs neesam unikālā situācijā, jo visas Eiropas valstis izjūt pandēmijas ietekmi uz filmu izstādi un izplatīšanu. Taču ļoti aktuāls ir jautājums par filmu izplatīšanu kinoteātros un tiešsaistes platformās, un jautājums par iespējamām izmaiņām filmu industrijas biznesa modelī. Joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Viens ir skaidrs – mēs dzīvojam fundamentālu pārmaiņu laikā.
FNE: Kādu jūs redzat Latvijas kino pēc pieciem gadiem?
Dita Retoma: Latvijas kino pēdējos gados ir raksturīga apņēmība attīstīties un augt. Jāpiebilst, ka filmu ražošanas finansējums Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis vairākas reizes. Piemēram, 2012. gadā summa bija tikai 1,5 miljoni eiro, 2017. gadā tā jau sasniedza 9,7 miljonus eiro, bet 2020. gadā – 8,4 miljonus eiro.
Pakāpeniskā finansējuma palielināšana ļāva dažādot produkcijas izlaidi, izpētīt jaunus žanrus un stilistiskās pieejas, kā arī pakāpeniski ieviest jaunu režisoru paaudzi. Tās visas ir pozitīvas tendences, kurām vajadzētu turpināties nākamo piecu gadu laikā. Pakāpeniskā finansējuma palielināšana ļaus veidot plašāku iestudējumu klāstu stilu, žanru un spēcīgu māksliniecisko balsu ziņā.
Ceru, ka Latvijas kino gūs panākumus un turpinās stiprināt savu starptautisko sasniedzamību. Festivālu loma Eiropas kino atpazīstamības veicināšanā vēl nav “atcelta”; Tam bija un, iespējams, bija nozīme un ietekme Eiropas kino vērtību hierarhijas nostiprināšanā.
FNE: Kādi ir jūsu izaicinājumi un ilgtermiņa mērķi?
Dita Retoma: Dažas problēmas ir saistītas ar izmaiņām audiovizuālajā vidē, kurām arī Eiropas kino būs jāpielāgojas. Noteikti pastāvēs konkurence starp kinoteātriem un straumēšanas platformām, un tām neizbēgami būs jārēķinās ar skatītāju paradumu izmaiņām un vēlmi patērēt audiovizuālos produktus tiešsaistē.
Joprojām aktuāla ir tēma par medijpratību jeb kinopratību. Eiropas kino, kas ir sarežģīta un sarežģīta pēc formas, ne vienmēr spēj piesaistīt skatītājus. Tāpēc ir jāattīsta skatītāju, īpaši jauniešu, kompetences, tostarp spēja novērtēt Eiropas kino un tā kinematogrāfisko valodu. Ir un būs daudz izaicinājumu gan Eiropas audiovizuālajam sektoram kopumā, gan filmu veidotājiem katrā valstī, īpaši mazajās valstīs.
FNE: Cik svarīga jums ir kopražošana ar kaimiņvalstīm?
Dita Retoma: Kino Latvijā ļoti svarīga ir sadarbība un kopražošana ar kaimiņvalstīm (un ne tikai kaimiņvalstīm). Tās loģika ir ne tikai ekonomiska – nepieciešamība piesaistīt finansējumu filmēšanai kaimiņvalstīs -, bet arī piedāvā iespēju paplašināt filmu tirgu un to pārrobežu izplatīšanu.
Tradicionāli Latvijas filmu veidotāji plaši sadarbojas ar Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Ir izveidojusies arī intensīva un kvalitatīva sadarbība ar Čehijas ražošanas uzņēmumiem. Čehija ir trešais populārākais Latvijas filmu veidotāju kopražojuma partneris. Pēdējos piecos sešos gados ar Čehiju ir tapuši 15 kopražojumi: mazākuma un vairākuma kopražojumi.
Minēšu tikai dažus piemērus: 2021. gadā filma jauniešu auditorijai Klusa operētājsistēma Zināms arī kā Teaselines Marta Elena Martinsson Tas izdots kā kopražojums starp Latvijas un Čehijas studijām. Mediju ego Un 8 ražošanas vadītāji. Filma ir arī dublēta čehu valodā, kas ir unikāls gadījums kopražošanas praksē Latvijā. Ar panākumiem tas tika demonstrēts kinoteātros Latvijā 2021. gadā, kā arī vairākos festivālos Čehijā un Vācijā.
Veiksmīga izrādījās arī sadarbība ar ungāru filmu veidotājiem. Filma Dabiskā gaisma Režisora Denisa Naģa latviešu kopražojums ar Ungāriju, kas tapis arī kopā ar Beļģiju, Franciju un Vāciju, 2021. gada Berlīnes kinofestivālā ieguva labākā režisora balvu.
Atgriežoties pie sadarbības ar tuvākajiem kaimiņiem, mūsu kaimiņvalsts Lietuva otro reizi pēdējo piecu gadu laikā izvirza Latvijas un Lietuvas sadarbībā tapušo dokumentālo filmu Amerikas Kinoakadēmijas Oskara kandidātei. 2019. gadā tā bija dokumentālā filma Laika tilti / Leica Tilty Režisors VFS filmas (Latvija) kopražojumā ar Vesselind (Igaunija) un Nominum studija (Lietuva).
Nesen dokumentālā filma Lēkšana Režisore Giedrė Žickytė, tas ir Lietuvas/Latvijas/Francijas kopražojums. Mēness veidotāji Kopražojumā ar Latviju VFS filmas un Faites un Voeu (Francija), kas nominēta no Lietuvas 94. Kinoakadēmijas balvai kategorijā Labākā starptautiskā spēlfilma.
Naudas atlaižu sistēma Latvijā darbojas kopš 2010. gada, kas arī kļuvusi par katalizatoru veiksmīgai sadarbībai starp kaimiņvalstu filmu veidotājiem.
