Latvijas premjerministrs Ivica Selina izdeva kārtējo rīkojumu Satiksmes ministrijai, lai nodrošinātu labāku Rail Baltica projekta uzraudzības un uzskaites mehānismu.
Ministru prezidenta preses sekretārs Aleksis Zoldners atzīmēja, ka ministrija lika nekavējoties iesniegt Ministru kabinetā normatīvos aktus, lai uzlabotu Baltijas dzelzceļa projekta uzraudzības un uzskaites mehānismu. Ministrija iepriekš lika to izdarīt līdz 30.martam, sacīja Zoldners.
Izstrādājot uzskaites un uzraudzības modeli, tika arī ņemta vērā kopuzņēmuma un nacionālā īstenotāja līdzšinējā spēja īstenot deleģētos uzdevumus, lai sasniegtu projekta termiņus un indikatīvos mērķus.
Tāpat ministrijai uzdots sadarboties ar Tieslietu ministriju, lai nodrošinātu vienotus noteikumus nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtības uzlabošanai, lai nodrošinātu Ministru prezidenta 2023.gada oktobrī pieņemtajā lēmumā noteikto mērķu sasniegšanu.
Ministru prezidenta lēmumā uzsvērts, ka tālāka virzība uz informatīvo ziņojumu par Baltijas dzelzceļa projekta apjomu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starptautisko dzelzceļa līniju savienojamību, būs iespējama tikai pēc attiecīgā pārvaldības un uzraudzības tiesiskā regulējuma apstiprināšanas. dzelzceļa projektam.
Premjera birojā skaidroja, ka tas “palīdzēs sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem izprast un izskaidrot tiesisko regulējumu un infrastruktūras pārvaldību pirms nākamo lēmumu pieņemšanas par projektu”.
Kā zināms, Baltijas dzelzceļa maģistrālās līnijas sākums paredzēts šovasar, aģentūrai LETA ziņo par projekta infrastruktūras izveidi Latvijā atbildīgā uzņēmuma Eiropas dzelzceļš (EDzL) pārstāvji.
EDzL pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka Ēkavā turpinās mežu izciršanas darbi, lai dotu ceļu būvdarbiem, kurus plānots sākt vasaras otrajā pusē.
Rail Baltica komanda, Eiropas Komisijas pārstāvji un starptautiskie partneri no Francijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas pagājušajā nedēļā tikās Rīgā un izveidoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, vēstīja EDzL. Laika kapsula tiks ievietota galvenās dzelzceļa līnijas pamatos.
Rail Baltic projekts, kura laikā radās dažādas problēmas saistībā ar termiņu ievērošanu un finansējuma izmantošanu, paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa izbūvi no Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai, lai būtu iespējams savienot Baltijas valstis ar citām valstīm. Eiropas valstis, izmantojot vienu dzelzceļa līniju. Baltijā plānots izbūvēt jaunu Eiropas dzelzceļa līniju 870 kilometru garumā – 1435 mm – ar maksimālo vilciena ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji tika plānots, ka dzelzceļa izmaksas Baltijas reģionā sastādīs 5,8 miljardus eiro. Taču projektā iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka izmaksas ir ievērojami augstas. Plānots, ka RailBaltic posmu pa posmam atvērs laikā no 2028. līdz 2030. gadam.
Lasi arī: Latvijas premjers sagaida Dombrovska līmeņa ietekmi no ES komisāra kandidātiem
