Kritiķi norāda, ka likumprojekts ierobežos mediju brīvību un apgrūtinās Gruzijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai.
Gruzijas parlaments ir ignorējis prezidenta veto “ārvalstu aģentu” tiesību aktiem, kas ir izraisījis Rietumu bailes un izraisījis vairākas nedēļas ilgus ielu protestus.
Likumdevējs, ko kontrolē valdošā partija Gruzijas sapnis, otrdien noraidīja prezidentes Salomes Zurabišvili veto tiesību aktiem, kas, pēc viņas un citu kritiķu domām, ierobežos mediju brīvību un kavēs Gruzijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai.
Tagad prezidentam ir piecas dienas, lai apstiprinātu likumprojektu. Ja jūs to nedarīsiet, parlamenta priekšsēdētājs varēs to parakstīt likumā.
Likumprojekts, ko parlaments apstiprināja šā mēneša sākumā, paredz, ka plašsaziņas līdzekļiem, NVO un citām bezpeļņas grupām ir jāreģistrējas kā “svešas varas interešu īstenošanai”, ja tās vairāk nekā 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
Zurabišvili, arvien vairāk nonākot nesaskaņās ar valdošo partiju, 18. maijā uzlika veto likumprojektam. Viņa apsūdzēja valdošo partiju valsts nākotnes apdraudēšanā un “šķēršļos ceļā uz pilntiesīgu brīvas un demokrātiskas pasaules locekli”.
Veto tika noraidīts ar 84 balsīm par un 4 pret strīdīgā parlamenta sesijā, kuras laikā kāds Gruzijas sapņu deputāts aplēja ar ūdeni opozīcijas partijas līderi, runājot no tribīnes.
Valdība norāda, ka likumprojekts ir nepieciešams, lai apturētu, pēc tās domām, kaitīgos ārvalstu dalībniekus, kas cenšas destabilizēt Dienvidkaukāza valsti ar 3,7 miljoniem iedzīvotāju, taču daudzi Gruzijas žurnālisti un aktīvisti uzskata, ka likumprojekta patiesais mērķis ir viņus stigmatizēt un ierobežot debates sacensību laikā. – Līdz oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām.
Oponenti nosoda šo likumu kā “Krievijas likumu”, jo tas atgādina Kremļa veiktos pasākumus, lai apspiestu neatkarīgus ziņu medijus, bezpeļņas organizācijas un aktīvistus. Kritiķi sacīja, ka šo pasākumu, iespējams, motivēja Maskava, lai izjauktu Gruzijas turpmākās integrācijas iespējas ar Rietumiem.
Likumprojekts ir gandrīz identisks tam, ko valdošā partija tika spiesta atsaukt pagājušajā gadā pēc ielu protestiem. Demonstrācijas Gruzijā atkal tika atjaunotas, likumprojektam nonākot parlamentā. Demonstranti sadūrās ar policiju, kas viņu izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi un ūdens lielgabalus.
Eiropas Savienība, kas decembrī piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu, vairākkārt ir paziņojusi, ka likumprojekts būs šķērslis turpmākai integrācijai starp Tbilisi un ES. Eiropas bloks toreiz uzsvēra, ka Tbilisi ir jāīsteno galvenie politikas ieteikumi, lai panāktu progresu tās dalības centienos.
Pagājušajā nedēļā ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens paziņoja, ka tiks noteiktas ceļošanas sankcijas Gruzijas amatpersonām, “kas ir atbildīgas par demokrātijas graušanu Gruzijā vai ir līdzvainīgas tajā”. Viņš norādīja: “Joprojām mēs ceram, ka Gruzijas līderi pārskatīs likumprojektu un veiks nepieciešamos soļus, lai veicinātu savas valsts demokrātisko un eiroatlantisko centienu īstenošanu.”
Opozīcijā esošā Apvienotā nacionālā kustība likumprojektu raksturoja kā daļu no Gruzijas sapņa centieniem ievilkt valsti Krievijas ietekmes sfērā, apgalvojot, ka tas kategoriski noliedza, ka Gruzīnu sapni dibināja bijušais premjerministrs un miljardieris Bidzina Ivanišvili, kurš savu bagātību guva Krievijā.
Demonstrācijas pret likumprojektu notiek nedēļām ilgi, sasniedzot maksimumu vakarā, kad pūļi, kuru skaits sasniedza desmitiem tūkstošu, sarīkoja vienus no lielākajiem protestiem, kādus Gruzija pieredzējusi kopš neatkarības atgūšanas no Maskavas 1991. gadā.
