Ārlietu ministrija 2024. gada 3. un 4. jūnijā Rīgā organizēja starptautisku forumu “Latvija un Āfrikas valstis: Partneri mieram un izturībai”. Forums pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus, tostarp valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjus. , uzņēmēji un viesi no 18 Āfrikas valstīm. Diskusijās un prezentācijās galvenā uzmanība tika pievērsta Āfrikas valstu pieaugošajai starptautiskajai lomai ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), Drošības pētījumu institūta (ISS) un Starptautiskās krīzes grupas (ICG) ieguldījumu. Šis pasākums bija daļa no publiskās diplomātijas programmas, lai atbalstītu lobēšanas kampaņu par Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomē.
Viens no galvenajiem diskusiju punktiem bija Āfrikas valstu nepietiekamā pārstāvība starptautiskajā sistēmā, lai gan 12 no 20 pasaules visstraujāk augošajām ekonomikām atrodas Āfrikā. Uzsverot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības nepieciešamību, Latvija atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes reformu, iekļaujot tajā papildu vietas Āfrikas valstīm.
Forumā tika apspriesta arī ANO Sievietes, miers un drošība dienaskārtība, kurā piedalījās Afriwomen Connect, EĀDD, Starptautiskais sieviešu miera centrs Namībijā un Latvijas sieviešu tiesību organizācija “Centrs Marta”. Diskusijā tika uzsvērts, cik svarīgi ir dienaskārtībā iekļaut veselas kopienas, un tika parādīti veiksmīgi vīriešu, zēnu un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu piemēri.
Latvijas attīstības sadarbības projektu organizatori, piemēram, Esi.LV un Riga Tech Girls, prezentēja esošās un jaunas iniciatīvas digitālo prasmju, uzņēmējdarbības prasmju un sieviešu finanšu pratības veicināšanai Āfrikas valstīs. Darba kārtībā bija arī diskusijas par iespējamo sadarbību viedajā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ilgtspējīgā ūdenssaimniecībā.
Juta UrpilainenaStarptautisko partnerību komisārs pārrunāja sadarbību izglītības jomā, akcentējot Latvijas interesi par partnerībām ar Āfrikas augstskolām. Galvenā uzmanība tika pievērsta sadarbības uzlabošanai zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomās, lai apmierinātu Āfrikas valstu darba tirgus vajadzības un digitalizācijas iniciatīvas. Pasākumā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, augstskolu un akadēmisko iestāžu pārstāvji un studenti no Lesoto un Tunisijas. Ģeopolitisko pētījumu centrs viņiem iepazīstināja ar ziņojumu par Latvijas sadarbību ar Āfrikas valstīm.
Forumā arī tika apspriests, kā aizsargāt informācijas integritāti, pievēršoties mākslīgā intelekta lomai un valsts pārvaldes iestāžu un pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanai, lai apkarotu informācijas manipulācijas kampaņas.
“Sadarbības stiprināšana ar Āfriku ir viena no ES ārpolitikas prioritātēm, jo Āfrikas drošības un ekonomikas izaicinājumi ES ir tieši svarīgi: karš Ukrainā, Covid-19 pandēmijas sekas un citi faktori ir negatīvi ietekmējuši. ietekme gan ES, gan Āfrikā Mums ir jāuzlabo politiskā un ekonomiskā sadarbība, jāattīsta krīzes reaģēšanas mehānismi un jāstiprina piegādes ķēdes, lai stiprinātu politiskās un ekonomiskās attiecības visā Āfrikas kontinentā Pipa fekālijas Apstiprināt.
“2023. gadā mēs eksportējām uz vairāk nekā 40 Āfrikas valstīm un importējām no vairāk nekā 40 Āfrikas valstīm. Latvijas uzņēmumu interese par tirdzniecības paplašināšanu ar Āfrikas partneriem stabili pieaug. Ministrs piebilda, ka savstarpējai sadarbībai un ilgtermiņa sadarbības projektiem ir liels potenciāls, no kuriem būtu jāgūst labums.
Baiba Bragi arī atzīmēja, ka projekti Namībijā un Zambijā jau veiksmīgi īstenoti 2022.-2023.gadā, savukārt Dienvidāfrikā, Kamerūnā, Namībijā, Zambijā un Zimbabvē projekti norisinās 2023.-2024.gadā.
