Vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju Eiropas Parlamenta vēlēšanas nerūp, liecina sabiedriskās domas aptaujas šajā Baltijas republikā trīs dienas pirms sestdien notikušā balsojuma par jauna Eiropas Parlamenta ievēlēšanu.
Pēc Latvijas nacionālās televīzijas LTV pasūtījuma SKDS veiktajā aptaujā 17,2% aptaujāto atzina, ka noteikti nebalsotu. 19,2% Latvijas iedzīvotāju joprojām nav izlēmuši par balsošanu vispār. Tādējādi to cilvēku procentuālais daudzums, kuri nedrīkst balsot 8. jūnija vēlēšanās, ir 36,4%.
Ceturtdiena ir otrā no trim priekšlaicīgas balsošanas dienām Latvijā. Valstī ir 945 vēlēšanu iecirkņi, un vēlētāji var balsot visur no pulksten 16 līdz 20 pēc vietējā laika ceturtdien un no pulksten 13 līdz 18 piektdien.
Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, 3.jūnijā, kopumā savas balsstiesības izmantoja 13 127 cilvēki jeb 0,85% iedzīvotāju. Aktīvākie balsoja galvaspilsētas iedzīvotāji, kuru skaits bija 4514. Vēlēšanu biļeteni tiks atvērti tikai pēc iecirkņu slēgšanas 8.jūnijā, kad sāksies balsu skaitīšana.
Sociologi paredz, ka bijušais premjerministrs Krišjānnis Kariņš šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs visvairāk izsvītrots biļetenos. Latvijas iedzīvotāji var balsot tikai ar papīra biļeteniem, un katrā sarakstā jāatzīmē izvēles rūtiņa blakus sev vēlamajam kandidātam. Vēlēšanu zīmē ir pilnībā jāizsvītro tā kandidāta vārds, kuru viņi nevēlas redzēt jaunajā Eiropas Parlamentā.
Kā stāsta TV24 redaktore Lelde Veinberga, liela daļa cilvēku ir pret Kareniem. “Mana māte, piemēram, atbalsta jauno vienību [Karins’ party] Bet viņš nolēma noņemt savu vārdu,” BTA sacīja Finberga.
Kā liecina jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, populārākā partija ir labēji konservatīvā Nacionālā apvienība: “Visu Latvijai!” – Tēvzemes un brīvības labad, Roberta Zella vadībā. Šīs koalīcijas popularitātes daļa ir aptuveni 11%. Tālāk seko Jaunā Vienotība ar vidēji 8% vēlētāju dažādās sabiedriskās domas aptaujās vēlēšanu kampaņas laikā. Latvijai jaunajā Eiropas Parlamentā būs 9 deputāti, kas ir par vienu vairāk nekā iepriekš, un sociologi sagaida, ka Nacionālā apvienība iegūs trīs vietas Eiropas Parlamentā, bet partija Jaunā Vienotība vienu vietu.
Minimālais vecums, lai Latvijā varētu balsot, ir 18 gadi, bet kandidēšanai vēlēšanās ir 21 gads. Pilsoņiem nav pienākuma izmantot savas vēlēšanu tiesības. Lai iekļūtu Eiropas Parlamentā, partijām ir jāiegūst vismaz 5% balsu. Eiropas Parlamenta deputāta kandidātiem jābūt kādas ES dalībvalsts pilsoņiem un Latvijas rezidences statusam.
Šobrīd EP deputāti ir trīs pārstāvji no Vienotības (tagad jaunās Vienotības sastāvā) un pa vienam pārstāvim no Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai”, “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības Krievijas-Latvijas Federācija.
