Attēla avots, Getty Images
- autors, Alekss Smits
- loma, BBC ziņas
- Ziņojums no Londona
-
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka gaida “svarīgus lēmumus” G7 samitā, kurā piedalīsies septiņu pasaules bagātāko valstu līderi, lai palīdzētu viņa valstij cīnīties ar iebrūkošajiem Krievijas spēkiem.
“Liela daļa no pasūtījuma tiks piešķirta Ukrainai, mūsu aizsardzībai un ekonomiskajai noturībai,” viņš teica ierakstā lietotnē Telegram.
Baltais nams norāda, ka G7 ir guvusi labus panākumus saistībā ar ASV plānu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai ik gadu Ukrainai piesaistītu 50 miljardus dolāru (39 miljardus mārciņu).
Ceturtdien Zelenskis, kurš piedalās samita Apūlijā, Itālijas dienvidos, parakstīja drošības līgumu ar Japānu. Paredzams, ka līdzīga vienošanās tiks panākta ar ASV.
Attēla avots, EPA-EFE/REX/Shutterstock
G7 valstis – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Apvienotā Karaliste un ASV – ir bijušas nozīmīgas Ukrainas finansiālās un militārās atbalstītājas kopš vērienīgā Krievijas iebrukuma 2022.gadā.
Krievijas aktīvi, kurus grupa iesaldēja kopā ar Eiropas Savienību, kad Maskava iebruka Ukrainā, sasniedz 325 miljardus dolāru. Lielākā daļa Krievijas Centrālās bankas aktīvu atrodas Beļģijā.
Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām valstis nevar konfiscēt šos aktīvus no Krievijas un nodot tos Ukrainai.
Bet pot rada lielu interesi — aptuveni 3 miljardus USD gadā —, tāpēc ideja ir izmantot šo interesi radošā veidā.
Plānots iegūt aizdevumu starptautiskajos tirgos, ik gadu piešķirt ukraiņiem aptuveni 50 miljardus dolāru un izmantot šos 3 miljardus, lai ik gadu maksātu procentus par šo aizdevumu.
Bet joprojām ir jāatrisina daudzas tehniskas problēmas.
Prezidenta Baidena padomnieks drošības jautājumos Džeiks Salivans saka, ka ir identificēti plāna “galvenie elementi” un ir iespējams labs iznākums.
Pēdējās nedēļās Krievijas amatpersonas ir izteikušās par ideju ņemt procentus no arestētajiem aktīviem kā “zādzību”, draudot ar atriebību.
Tā kā Baidens atrodas ciešas vēlēšanu cīņas vidū un daudzi citi Rietumu līderi atpaliek no balsošanas, pastāv spiediens piedāvāt Ukrainai atbalstu, kamēr viņi vēl var.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, kas saskaras ar pieaugošu cīņu pirms nākamajā mēnesī paredzētajām vispārējām vēlēšanām, gatavojas paziņot par līdz pat 309 miljoniem dolāru Ukrainas enerģētikas un humānās palīdzības vajadzību atbalstam.
Vēlētāji drīzumā saskarsies arī ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona partiju, kas izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas pēc pārliecinošā zaudējuma galēji labējai Nacionālā mītiņa partijai pagājušajā nedēļas nogalē notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Itālijas premjerministre Džordžija Meloni ir lepojusies, ka viņas valsts uz šo samitu dodas ar “vislaik spēcīgāko valdību” pēc spēcīga snieguma Eiropas Parlamenta vēlēšanās pagājušajā nedēļas nogalē.
Trauslā politiskā situācija daudzās G7 valstīs dažiem novērotājiem rada zemas cerības par to, ko var sasniegt.
“Ja no šī samita kaut kas iznāks, tās ir bailes no katastrofas mūsu acu priekšā,” brīdināja Itālijas Starptautisko attiecību institūta direktore Natālija Toči, atsaucoties uz iespējamām jaunām valdībām, ko vadīs Donalds Tramps ASV. un Turcija. Galēji labējie Francijā ir plaši izplatīti.
Saviltree Resort samita darba kārtībā ir arī:
- Karš Gazā: Visi G7 līderi iepriekš atbalstīja ASV prezidenta Džo Baidena nostāju Karadarbības izbeigšanas plāns – Ieskaitot tūlītēju pamieru, ķīlnieku atbrīvošanu un pastiprinātu palīdzību
- Imigrācija: Itālija lūdz citas valstis sniegt finansiālu ieguldījumu Mattei plānā, kas Āfrikas valstīm nodrošina dotācijas un aizdevumus to ekonomikas attīstībai. Taču daudziem komentētājiem ir aizdomas, ka tas varētu būt Itālijas aizsegs imigrācijas ierobežošanai
- Ekonomiskā drošība: Pretpiespiešanas harta, kas pieņemta pēc pagājušā gada sanāksmes, paredz neļaut valstīm – piemēram, Ķīnai un Krievijai – izmantot savu ekonomisko spēku, lai uzspiestu citiem savu gribu. Domājams, ka ASV šo jautājumu vēlas apspriest arī šoreiz
- AI drošība: Šis jautājums tika izvirzīts arī pagājušajā gadā, izveidojot procesu, lai veicinātu “drošu, drošu un uzticamu AI visā pasaulē”.
Pāvests Francisks, kurš kļūs par pirmo pāvestu, kas apmeklēs G7 samitu, konferencē pievērsīsies mākslīgā intelekta tēmai.
Viņš jau iepriekš aicinājis globāli regulēt mākslīgo intelektu, brīdinot par tā bīstamību ētikai un cilvēktiesībām.
