Hiphopa un komforta laikmets
Amerikāņu mūziķis Džeisons Derulo šogad būs Latvijas lielākā mūzikas festivāla Positivos hedlaineris. Otrā festivāla diena būs veltīta pop un rokmūzikai un tajā piedalīsies pilna grupa aktuālu mākslinieku ar dažādiem mūzikas stiliem.
Festivāla pirmā diena piesaistīs vēl vairāk jauniešu, jo jau trešo gadu tas būs veltīts hip-hop mūzikai, kas šobrīd jauniešu vidū ir ļoti populāra, stāsta Positivus organizators Ģirts Majors: “Mēs vienmēr esam centušies pārstāvēt to, kas ir aktuāls mūzikā, tāpēc pēdējos divos gados ir bijuši vairāk hiphopa vārdu, kas šogad ir bijuši Offset, Ski Mask un Nemzzz, šogad Baltijā nav pat viena tāda līmeņa hiphopa mākslinieka, bet mums būs trīs festivāli vienā.
Kā apliecinājums hiphopa nozīmei, šovasar arī daudzi citi populārās mūzikas festivāli ietver šo žanru, savukārt hiphopa festivāls “Strom” jau trešo gadu notiks Lijatnī 5. un 6. jūlijā. rinda. Piedalās pašmāju slavenāko mūziķu grupa.
Festivāla organizatoriem ir jāseko līdzi ne tikai aktuālajām mūzikas tendencēm, bet arī festivāla apmeklētāju arvien mainīgajiem paradumiem.
Jaunieši vairs nevēlas piedzīvot festivālus teltīs, tāpēc teltis – īpaši lielos festivālos – kļūst par pagātni. Šajā sakarā ir pamatota Positivus pārcelšanās no Salacgrīvas uz Rīgu, kur ir ērtākas iespējas festivāla baudīšanai un nakšņošanai. Rīga ir labāk pazīstama arī starptautiskajai auditorijai un spēj piesaistīt vairāk ārzemnieku un viesus kopumā, apliecina Ģirts Majors.
Positivus joprojām ir lielākais festivāls Baltijas reģionā, taču pēdējos gados ir vērojama jauna tendence, ka festivāli mazāk konkurē savā starpā un vairāk ar lielkoncertiem pat starptautiskā līmenī.
“Arvien grūtāk ir pārliecināt māksliniekus doties uz festivāliem, jo viņiem vairāk patīk pašiem koncertēt,” stāsta Ģirts Majors “Vēl pirms dažiem gadiem festivāli bija ļoti svarīga katra mākslinieka karjeras sastāvdaļa, un to gribēja visi spēlēt festivālus. Tagad tas sāk mainīties. „Mums ir daudz to lielo koncertu, bet arī šeit mainās koncertu bizness pēdējos gados.
Ārvalstu ieguldījumi
Pēdējos trīs gadus Rīgā notiek izstāde Positivus, kuras kopējais budžets ir aptuveni divi miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā puse tiek tērēta mākslinieku honorāriem, kas kopš pandēmijas ir būtiski pieauguši, atsevišķos gadījumos trīs- salocīt. Šeit nonāk arī Rīgas domes 200 000 eiro līdzfinansējums. Bez tā – saka Ģirts Majors – programma būs par 20% mazāk konkurētspējīga.
Būtiski, ka Rīgas dome atbalsta šāda mēroga pasākumus, jo tie atved uz Rīgu pietiekami daudz ārvalstu viesu. Paredzams, ka šogad īpaši uz festivālu ieradīsies vairāk nekā 7000 ārzemnieku, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Pārsvarā mūzikas mīļotāji no Baltijas, Ziemeļvalstīm un Polijas.
Diemžēl cilvēku plūsma no Vācijas un ārvalstīm pēc epidēmijas un kara uzliesmojuma neatsākās.
Kā norāda Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras Tūrisma nodaļas vadītāja Eva Lazmane, tik apjomīgs pasākums veicina pilsētas kopējo ekonomisko attīstību: “Festivāla telpa ir pietiekami liela, festivāls nodarbina lielu skaitu cilvēku, ir iespēja arī uzņēmējiem piedalīties, tirgoties un nopelnīt, tāpēc Tas ir svarīgi un, protams, festivāls šogad pilsētā veido pasākumus ap sevi – ja pašvaldība festivālu atbalstīs ar 200 000 eiro līdzfinansējumu aprēķini pirms festivāla liecina, ka tas, ko pašvaldība atgūs savā budžetā dažādu nodokļu veidā, ir vairāk nekā 333 000 eiro, tātad, kas ir pašvaldības veiktās investīcijas, kas atgriežas caur dažādiem citiem nodokļiem , lielākais ieguldījums no šādiem lieliem pasākumiem nonāk valsts budžetā, kas nāk tieši no PVN ieņēmumiem.
Saglabā uzticību
Cēsu Mākslas festivāls jau trešo gadu turpina savu vērienīgo Vāgneriana projektu, un šī gada festivāla centrā būs Riharda Vāgnera kvarteta Nībelungu gredzens noslēdzošās operas koncertuzvedums “Elku krēsla”. “, 3. augustā.
Šādi vērienīgi pasākumi Cēsīs notiek gadu no gada, pateicoties ilggadējiem festivāla sponsoriem, kuru atbalsts veido divas trešdaļas no festivāla budžeta. Kopējais budžets ir 200 000 eiro, un Cēsis pašvaldība iemaksā 15 000 eiro.
Lai iegūtu un saglabātu sponsoru un skatītāju uzticību, ir ļoti svarīgi uzturēt nemainīgi augstu kvalitātes līmeni, norāda Juris Žagars:
“Reputācijai šajā gadījumā ir izšķiroša nozīme. Vai jūs vienmēr varat uzturēt augstu profesionālo līmeni. Un biļešu tirdzniecībā tam ir arī savs labums, jo cilvēki jums uzticas un ir ļoti svarīgi viņus nepievilt. Bet piedāvāt māksliniecisku produktu, par kuru cilvēki ir gatavi maksāt 50 eiro un 80 eiro un 100 eiro, kā tas ir Vāgneram, un tas ir zināmā mērā izaicinoši, tāpēc es vienmēr ļoti rūpīgi vērtēju festivāla panākumus pēc biļetes iegādājušos cilvēku skaita. Šobrīd visi šie muzikālie projekti tiek pārdoti ļoti labi, tāpēc es domāju, ka esam nonākuši pie mērķa.”
Akadēmiskās mūzikas un mākslas festivāliem nav raksturīgas straujas tendences vai auditorijas paradumu izmaiņas. Juris Žagars gan atzīst, ka, piemēram, Cēsu festivāls āra pasākumus rīko reti, jo tas ir pārāk riskanti nestabilo laikapstākļu dēļ: “Kādreiz rīkojām āra kino seansu sēriju brīvā dabā, mežā, lai būtu brīvdabas kino seansu sērija brīvā dabā, mežā, lai upes vidū uz plosta būtu koris “Kamēr…” un tā tālāk.
“Protams, tie ir lieliski projekti, par tiem ieguvām balvas, cilvēki tos joprojām atceras, taču tie vienmēr ir saistīti ar lielu risku, un, godīgi sakot, cilvēki vairs nevēlas riskēt, viņi vēlas iegādāties automašīnu esi pārliecināts, ka tas notiks, labi, būs grūti Klausīties Vāgneru piecas stundas ārā, sliktā laikā, aukstā laikā.
Tikmēr festivāla galvenais notikums – oriģinālā opera – paliek brīvā dabā, kas notiek vienā no tā ilgstošākajiem festivāliem – Siguldas Operas svētkos, kas šogad svinēs 31. izlaidumu, šogad koncentrējoties uz Verdi operu Traviata. .
Siguldas Operas svētku budžets ir 200 000 eiro, no kuriem 45 000 eiro nāk no Siguldas pilsētas domes. “Komanda ir mainījusies par 80%. Būs jauna vēsma, un esmu pārliecināts, ka arī jauna kvalitāte.”
Vasaras mūzikas festivāli šovasar atkal ir pārpilnībā. Pasākumu skaits pieaug, bet apmeklētāju skaits nevar īpaši augt, tāpēc par apmeklētājiem jācīnās. Cēsu festivāla organizators Juris Žagars to redz kā labu stimulu veselīgai konkurencei, lai uzturētu Latvijas mūzikas kultūru augstā līmenī.
