PEKINA (AP) — Ķīna, šķiet, ietur distanci bez skaidrām iespējām Krievija un Ziemeļkoreja tuvojas Viens otram ar jaunu aizsardzības līgumu, kas varētu izjaukt spēku līdzsvaru starp trim autoritārajām valstīm.
Eksperti norāda, ka Ķīnas līderi, visticamāk, ir nobažījušies par iespēju zaudēt ietekmi pār Ziemeļkoreju pēc tās līdera Kima Čenuna un Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Darījums tika parakstīts šonedēļKā tas varētu palielināt nestabilitāti Korejas pussalā. Taču Pekinai var būt arī grūtības rast atbildi tās pretrunīgo mērķu dēļ: saglabāt mieru abās Korejās, vienlaikus konfrontējot ASV un tās Rietumu sabiedrotos globālajā arēnā.
Pekina vēl nav komentējusi šo darījumu, kas paredz, ka tas jādara abām valstīm Aizsardzības palīdzības sniegšana Ja otrai valstij tiek uzbrukts, tā tikai atkārto stereotipiskus paziņojumus, ka tā cenšas atbalstīt mieru un stabilitāti Korejas pussalā un veicināt politisko noregulējumu starp ziemeļiem un dienvidiem.
Ķīnas reakcija ir bijusi “ļoti vāja”, sacīja Viktors Ča, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais viceprezidents Āzijas un Korejas jautājumos, piebilstot, ka tā var būt zīme, ka Pekina vēl nezina, ko darīt.
Viņš piebilda: “Katra izvēle ir slikta izvēle.” “Vai nu jūs nevarat pieņemt lēmumu stipri konkurējošu viedokļu dēļ, vai arī… jūs nevarat pieņemt lēmumu, jo nezināt, kā novērtēt situāciju.”
Iespējams, ka daži Pekinā atzinīgi vērtē Krievijas un Ziemeļkorejas partnerību kā veidu, kā cīnīties pret ASV dominējošo stāvokli globālajās lietās, taču Ča sacīja, ka Ķīnā ir “arī liels diskomforts”, kas nevēlas zaudēt ietekmi un nevēlas. vēlas, lai ASV redzētu destabilizējošus kodolspēkus pār valsti. Tā atrodas tuvu savai kaimiņvalstij Krievijai un nevēlas pārcelt konfliktu Eiropā uz Āziju.
Taču Ķīna šīs bažas publiski neizsaka. “Viņi nevēlas iespiest Kimu Čenunu Vladimira Putina rokās,” sacīja Ča, atsaucoties uz abu valstu līderiem.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lins Dzjans atteicās komentēt jauno vienošanos. “Sadarbība starp Krieviju un KTDR ir divu suverēnu valstu jautājums,” viņš sacīja, atsaucoties uz Ziemeļkoreju ar tās oficiālā nosaukuma – Korejas Tautas Demokrātiskā Republika – iniciāļiem.
Baltā nama nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs žurnālistiem sacīja, ka Krievijas un Ziemeļkorejas līgumam “jārada bažas jebkurai valstij, kas uzskata, ka ANO Drošības padomes rezolūcijas ir jāievēro”. Drošības padome noteica sankcijas pret Ziemeļkoreju, cenšoties apturēt tās kodolieroču izstrādi.
Kirbijs arī sacīja, ka līgumam “jāraizējas ikvienam, kurš uzskata, ka Ukrainas tautas atbalstīšana ir svarīga lieta”. “Mēs uzskatām, ka Ķīnas Tautas Republika dalīsies šajās bažās.”
Viena no jomām, par ko Ķīna varētu satraukties, ir tas, vai Krievija palīdzēs Ziemeļkorejas ieroču programmai, daloties ar progresīvām tehnoloģijām, sacīja Kārnegi Krievijas Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs.
Viņš piebilda: “Ja Ķīna patiešām ir nobažījusies, tai ir ietekme gan Krievijā, gan Ziemeļkorejā, un tā var mēģināt noteikt zināmus ierobežojumus šīm attiecībām.”
Putina un Kima tikšanās šonedēļ bija jaunākā nodaļa desmitiem desmitiem ilgās sarežģītajās politiskajās un militārajās attiecībās Austrumāzijā, kur Ķīnas komunistiskā partija, kas savulaik bija mazāka, ir kļuvusi par vadošo spēku, kas ietekmē gan Ziemeļkoreju, gan Krieviju.
Šie un citi notikumi ir radījuši bažas Amerikas Savienotajās Valstīs, ka Pekina, kas šobrīd ir otrā lielākā ekonomika pasaulē, varētu izaicināt ASV vadīto globālo kārtību, sadarbojoties ar tādām valstīm kā Krievija, Ziemeļkoreja un Irāna. Pekina ir noraidījusi šo apgalvojumu.
Stimsona centra Ķīnas programmas direktors Suns Juns sacīja, ka Pekina nevēlas veidot trīspusēju aliansi ar Ziemeļkoreju un Krieviju, jo tai “jātur savas iespējas atvērtas”.
Viņa piebilda, ka šāda alianse varētu nozīmēt jaunu auksto karu, no kā Pekina saka, ka tā ir apņēmusies izvairīties, un saikne ar Phenjanu un Maskavu būtu pretrunā Ķīnas mērķiem uzturēt attiecības ar Eiropu un uzlabot attiecības ar Japānu un Dienvidkoreju.
Sons piebilda, ka Ziemeļkorejas un Maskavas tuvināšanās “paver iespējas un iespējas nenoteiktībai, taču, pamatojoties uz līdz šim notikušo, es nedomāju, ka Ķīnas nacionālās intereses tā ir nodarījusi kaitējumu”.
Denijs Rasels, kurš bija vadošais ASV diplomāts Āzijas jautājumos Obamas administrācijā, sacīja, ka ciešākas attiecības starp Putinu un Kimu varētu vājināt Pekinas ietekmi un padarīt to par “lielāko zaudētāju”.
“Neskaitot diskomfortu saistībā ar Putina iejaukšanos tajā, ko lielākā daļa ķīniešu uzskata par savu ietekmes sfēru, Ķīnas patiesās izmaksas ir tādas, ka Krievijas pieķeršanās dod Ziemeļkorejai lielāku nesodāmību un vairāk manevrēšanas iespējas, neņemot vērā Pekinas intereses,” viņš sacīja.
Rasels, kurš tagad ir Āzijas sabiedrības politikas institūta starptautiskās drošības un diplomātijas viceprezidents, sacīja, ka Kims vēlas samazināt savas valsts atkarību no Ķīnas.
“Ķīnas ietekmes mazināšana nozīmē, ka Kims Čenuns varētu ignorēt Pekinas aicinājumus uz savaldību, iespējams, radot haosu laikā, kad (Ķīnas līderis) Sji Dzjiņpins izmisīgi vēlas stabilitāti,” viņš sacīja.
___
Tanga ziņoja no Vašingtonas. Associated Press rakstnieki Vils Vaiserts un Metjū Lī piedalījās Vašingtonā.
