Latvijas Veneris Koncerns atvēra jaunu finiera ražotni “Kuldīgas fabrika” Kuldīgā, Latvijā. Aprīkots ar pasaules līmeņa tehnoloģijām, iekārta maksimāli palielina finiera ražošanu no katra bērza stumbra. Gandrīz 16 miljoni eiro tika ieguldīti ražošanas būvniecībā, iekārtās, tehnoloģijās un teritorijas labiekārtošanā.
Pateicoties iespējai mizot mazizmēra kokmateriālus, Latvijas Finieris šobrīd papildus iegādājas bērza baļķus ar tikko sertificētu kvalitātes pakāpi – C. Mazāka diametra, zemākas kvalitātes bērza baļķu lobīšana par pašreizējām mežizstrādes likmēm Latvijā nozīmē, ka papildus var iegūt 300 000 m³. gadā pārveido no bērza koksnes, lai ražotu saplāksni.
Artis Budniks, AS Latvijas Finieris Rūpnieciskā bērza piegādes dienesta direktors: “Tievu koku izmantošana ražošanā ir iespēja meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem novirzīt vairāk bērza koksnes saplākšņa izstrādājumu ražošanai Mēs uzskatām par iespējamu saražot līdz 60%. finiera baļķi No labām bērzu audzēm mēs esam pārliecināti, ka izciršanas laikā būs iespējams iegūt arī mizas baļķus, tādējādi palielinot mežaudžu vērtību.
Kuldīgas ražotnei ir izgatavota unikāla hibrīdlobīšanas iekārta, kas apvieno divas finiera lobēšanā tradicionāli izmantotās tehnoloģijas – ar kātu un bez vārpstas – ļaujot finiera baļķus nolobīt līdz pat 25 mm serdeņiem.
Māris Pompiris, AS Latvijas Finieris iekārtu rūpnīcas vadītājs: “Šis projekts bija jauna veida izaicinājums iekārtu rūpnīcai Veneris Latvijā. Mēs ne tikai projektējām un izgatavojām baļķu un koksnes blakusproduktu padeves līnijas, bet arī sadarbībā ar piegādātāju izgatavojām vairākus mezglus jaunajam hibrīdam. Locēšanas mašīnu līnija tika ierīkota arī kombinētā hidrotermālā koka baļķu ražotnē, kur baļķus termiski sagatavo finierēšanai ar tvaika metodi rūpnīca Lietuvā, taču šāda tehnoloģija mums ir pirmā Latvijā otrreizējā pārstrāde nodrošina daudz mazāku ūdens patēriņu, tāpēc tikai neliela daļa no attīrīšanas procesā izmantotā ūdens nonāks priekšattīrīšanas iekārtās un centrālā notekūdeņu savākšanas sistēma.
Rūpnīcas ēkas būvniecības procesā tika īstenota arī ilgtspējīga pieeja, izmantojot līmētās koka konstrukcijas, kas akumulē oglekļa dioksīdu. Lai uzlabotu energoefektivitāti, uz ēkas jumta tika uzstādīti saules paneļi.
