Starp šogad uzsāktajiem projektiem ir 13 projekti Rīgā, deviņi projekti Kurzemē, trīs projekti Latgalē, divi Vidzemē un viens Zemgalē. Rīgā parasti ir vislielākais projektu skaits, taču daudz neatpaliek arī Kurzeme, Latvijas tālākais rietumu reģions, kur īpaši labi rādītāji ir Liepājai un Ventspils pilsētām.
Aplūkojot ārvalstu investīciju piesaistes rezultātus 2024. gada pirmajos sešos mēnešos, ir manāms, ka Latvijā ienāk ražotāji un pakalpojumu sniedzēji ar augstāko pievienoto vērtību.
“Tas lielā mērā ir saistīts ar algu pieaugumu tautsaimniecībā, kur vairs nevaram konkurēt ar ievērojami lētākām darbaspēka izmaksām,” sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Struvaldi. “Mēs esam konkurētspējīgāki kvalificēta darbaspēka sektors. “Salīdzinot ar tā sauktajām vienkāršajām profesijām, kurās ir nepieciešami daudzi darbinieki par salīdzinoši zemāku atalgojumu.”
Strauji attīstoties viedās enerģijas sektoram, Latvijā darbību uzsācis Francijas uzņēmums CTE Wind International, kas specializējas sauszemes vēja turbīnu pamatu projektēšanā. Uzņēmumam ir biroji Polijā, Spānijā, Portugālē, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Vjetnamā, Francijā un tagad arī Rīgā.
Ukrainas uzņēmums NLS Mix Technologies Ventspilī iekārto dzīvnieku barības ražotni.
Attīstās arī bioekonomikas nozare, šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti, kuros izmanto biorafinēšanas rūpnīcas, lai no biomasas iegūtu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Jūnijā Liepājā tika atklāta Golden Fields Alternative Protein iekārta ar investīcijām 16 miljonu eiro apmērā, bet oktobrī tiks uzsākts projekts Asns Ingredient Jelgavā, kurā plānotas investīcijas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Tāpat turpinās darbs ar Igaunijas investoru Fibenol, kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kur biomasa tiks izmantota dažādu industriālo produktu klāsta ražošanai, aizstājot tos, kas iegūti no fosilā kurināmā.
“Šobrīd dažādās sagatavošanas stadijās ir vēl 200 potenciālie investīciju projekti ar investīciju apjomu 10,5 miljardu eiro apmērā,” sacīja Strofaldi, “līdzšinējā pieredze liecina, ka tiek īstenota vismaz piektā daļa no ienākošajiem projektiem Sagaidāms, ka projektu īstenošana paātrināsies, pateicoties gaidāmajai Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanai gada otrajā pusē un procentu likmju kritumam, kas atvieglo finansējuma piesaisti,” viņš sacīja, piebilstot, ka vidējais investīciju projekta ilgums ir trīs.” gadiem, lai pabeigtu.
Mājokļu tirgus attīstība, īpaši reģionos, ir būtisks jautājums, jo piemērotu mājokļu trūkums daudzās pašvaldībās ir ierobežojošs faktors investīciju piesaistē.
“LIAA mērķis ir 2024. gadā piesaistīt investīcijas 660 miljonu eiro apmērā un nākamo trīs gadu laikā tās palielināt līdz 1 miljardam eiro,” sacīja Strofaldi, “Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams noteikt investīciju piesaistes procesu visā valsts pārvaldē. kā arī pārskatīt nodokļu politiku, lai rosinātu pašvaldības “vairāk domāt par darba iespēju radīšanu savās teritorijās”.
2023.gadā kopumā 2023.gadā ar LIAA tiešu līdzdalību tika uzsākti 46 investīciju projekti, kas Latvijas ekonomikai ienesīs 618,9 miljonus eiro un radīs 2513 jaunas darba vietas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
