Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir izraisījis enerģijas cenu kāpumu un tirdzniecības un piegādes ķēžu darbības traucējumus, ietekmējot ekonomikas izaugsmi. Ekonomiskā konverģence jau pirms pandēmijas bija palēninājusies, aicinot paātrināt strukturālās reformas. Pieaugošais izdevumu spiediens, kas saistīts ar aizsardzību, iekšzemes drošību, veselību un vecuma nabadzību, ir jārisina, izmantojot efektīvākus izdevumus un nodokļu ieņēmumus, savukārt nodokļu slogs ir jāpārvieto no darbaspēka uz citiem ienākumu, īpašuma un vides nodokļiem. Turpināt uzlabot valsts sektora kapacitāti, veicināt ieguldījumus un inovācijas un risināt kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmu, ir galvenais, lai palielinātu potenciālo izaugsmi. Zems kredītu piedāvājums ir galvenais vājo ieguldījumu faktors, un tas ir jārisina, uzlabojot konkurenci un padziļinot kapitāla tirgus. Neformālās aktivitātes pieaugums, kas apgrūtina piekļuvi finansējumam un kropļo vienlīdzīgas iespējas, ir jārisina, samazinot nodarbinātības nodokļus mazo algu saņēmējiem, uzlabojot nodokļu ieviešanu un turpinot cīnīties pret korupciju. Konkurences padomes pilnvaru stiprināšana valsts uzņēmumu konkurences neitralitātes nodrošināšanai un konkurenci ierobežojoša regulējuma apstrīdēšana palīdzētu veicināt uzņēmējdarbības dinamismu un inovācijas. Lai risinātu kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmu, būs jāveicina kvalificēta darbaspēka migrācija un vairāk jāiegulda cilvēkkapitālā.
Īpaša iezīme: palielinātas investīcijas izaugsmes atbalstam
