Trešdien sanākušie līderi vienojās, ka atbalstīs Ukrainu “tās neatgriezeniskajā ceļā uz pilnīgu eiroatlantisko integrāciju, tostarp dalību NATO” — formulējums, par kuru pēdējo nedēļu laikā notikušas intensīvas sarunas, un prezidents Baidens sākotnēji iebilda pret vārda lietošanu “. neatgriezenisks.
Četras valstis trešdien arī paziņoja, ka iznīcinātāji F-16, ko tās dāvināja Ukrainai, sāks darboties vēlāk šovasar. Alianses līderi arī raksturoja Ķīnu kā “izšķirošo veicinātāju” Krievijas karam Ukrainā, kas ir spēcīgākā valoda, kas līdz šim ir vērsta uz Pekinu.
Taču, neskatoties uz visiem centieniem stiprināt aliansi, Trampa ēna ir metusi ēnu pār Vašingtonas konferenču centru, kur notiek samits. Eiropas līderi klusi prāto, vai šīs ir atvadas no ASV prezidenta, kurš ir saistīts ar transatlantisko darba kārtību – ASV ārpolitikā abu partiju konstanti no Otrā pasaules kara līdz Trampa ienākšanai Baltajā namā 2017. gadā.
“Ja mēs viņu ievēlēsim otrreiz, es domāju, ka tas, raugoties no eiropiešu viedokļa, ir ārkārtīgi atklājošs par mūsu virzību ASV,” saka Andrea Kendall Taylor, Transatlantiskās drošības programmas direktore Center for a New. “Tātad, šī ir Trampa aizsardzība nākamo četru gadu laikā.”
Daži Eiropas politikas veidotāji uzskata, ka Tramps oficiāli izstās ASV no NATO. Kongress to nesen pieņēma Tiesību akti, kas saista valsti ar koalīciju un prasa divu trešdaļu balsu Senātā, lai izstātu.
Taču daudzi baidās, ka Tramps ieviesīs praktiskāku pieeju aliansei, un daži nopietni uztver viņa solījumu, ka viņš apsvērs, vai alianse pilda savas aizsardzības izdevumu saistības, pirms izlems, vai nākt tai palīgā, ja tai tiks pakļauts uzbrukums. NATO politikas veidotāju sociālajās sarunās Vašingtonā dominē tas, kā rīkoties ar Trampu, kā arī ar to saistītā apsēstība par to, vai Baidens atteiksies no pārvēlēšanas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien mazināja bažas par Trampa otro prezidentūru.
“Galvenā bijušā prezidenta Trampa, bet arī citu ASV prezidentu kritika galvenokārt bija vērsta nevis pret NATO, bet gan pret NATO sabiedrotajiem, kas nepietiekami iegulda NATO, un tas ir mainījies,” viņš sacīja žurnālistiem. “Skaidrajam vēstījumam ir bijusi ietekme, jo tagad sabiedrotie patiešām pastiprina savus centienus.”
“Jūs man neticētu, ja es teiktu nē,” intervijā laikrakstam The Washington Post sacīja Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Štors, atbildot uz jautājumu, vai Eiropas līderi aiz slēgtām durvīm runā par Trampu.
Vašingtonā vairāki līderi izmanto iespēju klusām sānsarunām ar potenciālajām Trampa administrācijas ārpolitikas amatpersonām. Atvaļinātais ģenerālis Kīts Kellogs, kurš bija toreizējā viceprezidenta Maika Pensa padomnieks nacionālās drošības jautājumos un turpina konsultēt Trampu, pagājušajā mēnesī sacīja, ka kopš novembra ir saņēmis 165 pieprasījumus par instruktāžu no ārvalstu amatpersonām un ka viņš ir apstiprinājis 100 no tiem. . Kellogs norādīja, ka viņš nerunā oficiālā statusā Trampa vai viņa kampaņas vārdā.
Faktiski daudzi starptautiskie politikas veidotāji, tostarp Ukrainas līderi, kuriem ir daudz ko zaudēt, lika derēt Trampa atgriešanās amatā. Tas bija nozīmīgs otrdien Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runas norises vietas izvēlē: Reigana institūtu telpā, kurā atrodas ievērojamas republikāņu personas un Eiropas diplomāti.
Lai gan viņš bija uzmanīgs, lai tieši nekomentētu ASV vēlēšanas, Zelenskis mudināja Baidenu ļaut Ukrainai izmantot liela darbības rādiusa ASV ieročus, lai dotu triecienu militārajām bāzēm Krievijas teritorijā, “un negaidīt līdz novembrim vai kādam citam notikumam”.
Kad televīzijas kanāla Fox News vadītājs Brets Bejērs viņam pēc tam jautāja, cik cieši viņš seko līdzi ASV vēlēšanām, viņš sacīja: “Man šķiet, ka dažreiz tas ir tuvāk nekā tu, Bret,” klausītāju smiekliem izsaucot.
Ukrainas līderi sacīja, ka cer pārvarēt vētraino ASV prezidenta amatu, atgādinot savu lomu Trampa pirmajā impīčmentā 2019. gadā. Kā prezidents Tramps aizkavēja aizsardzības palīdzības sniegšanu Ukrainai, vienlaikus spiežot pierādījumus par Baidena iespējamo korupciju Kijevā.
“Nav nepieciešams iekļauties katrā politiskajā procesā. Mums ir jāpārliecinās, ka mēs nodrošinām savu izdzīvošanu no politiskajiem procesiem,” intervijā sacīja Ukrainas vicepremjers Olha Stefanišina.
NATO politikas veidotāji mēnešiem ilgi ir iegrimuši dziļās diskusijās par to, kā vadīt Trampa atdzimšanu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Baidena administrācija pretojās tiešai NATO lomai militārās palīdzības sniegšanā Kijevai, cerot izvairīties no Krievijas priekšstatiem, ka alianse atrodas tiešā kaujā ar Maskavu.
Taču šī vilcināšanās izgaisa, jo Ukrainas agrīnos varoņdarbus iedragāja Krievijas nesenie panākumi kaujas laukā. Vienlaikus sabiedriskās domas aptaujās ir augusi Trampa popularitāte un pieaugušas bažas par Eiropu. NATO politikas veidotāji, gatavojoties samitam, vienojās izveidot jaunu alianses vadību, kas pārņemtu daudzas no Pentagona nodrošinātajām koordinācijas lomām.
Politikas veidotāji klusi atzīst, ka ar alianses aizsardzību no Trampa nepietiks – jo īpaši tāpēc, ka Tramps nav vienīgais līderis, kas apšaubījis NATO politiku attiecībā uz Ukrainu un Krieviju. Līdzīgu politiku atbalstīja arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.
Daži līderi saka, ka Trampa prezidentūra varētu nākt par labu NATO, it īpaši, ja tas mudinās atpalikušajām Eiropas valstīm tērēt vairāk savai aizsardzībai.
Brīfingā Reičela Rizo, nerezidējošā stipendiāte Atlantijas Padomes Eiropas centrā, sacīja: “Es eiropiešiem visu laiku saku: beidziet panikot par Trampu. Jūs to esat darījis jau četrus gadus gados, un iedomājieties, kas notika, tas nebija “Tas patiesībā ir slikti Eiropai”. “Bija skarba retorika un skarba valoda, kas noteikti sabučoja spalvas. Taču Trampa īstenotā politika attiecībā uz Eiropu nebija kaitīga NATO.”
Šos centienus tērēt vairāk naudas ir atbalstījuši labējie līderi Eiropā, kuri atbalsta daudzas Trampa imigrācijas politikas, bet ir pro-Ukrainu, piemēram, Itālijas premjerministrs Džordžs Meloni un Polijas prezidents Andžejs Duda.
Tramps un Duda “ir draugi. Viņi saprot savas vērtības. Viņi saprot uzticamību arī attiecībā uz saistībām drošības jomā,” sacīja Dudas Nacionālās drošības biroja vadītājs Džeks Sivjera.
Itālijas vēstniece ASV Mariandžela Sapija sacīja, ka NATO galvenās intereses var izturēt vēlēšanas.
“Domāju, ka NATO samits patiesībā būs apliecinājums tam, ka demokrātijas var izvēlēties dažādus ceļus, taču galu galā tās turas kopā uz principiem: šajā gadījumā robežas nevar mainīt ar agresiju,” viņa sacīja.
NATO atbalstošie politikas veidotāji cer pārvarēt dalītās politiskās vīzijas topošā ģenerālsekretāra Marka Rutes vadībā, kurš vairākkārt ticies ar Trampu kā ilggadējs Nīderlandes premjerministrs un kļuvis pazīstams ar savu prasmi vadīt dažkārt saspringtas mijiedarbības.
Tas viņu liktu ievērot Stoltenberga tradīcijās, kas Trampa ēras laikā ir guvis atzinību par to, ka atrada veidus, kā ar viņu strādāt.
“Viņš pieņēma ļoti apzinātu lēmumu necīnīties ar Amerikas prezidentu, neizaicināt viņu publiski vai privāti un nekad par viņu nerunāt,” sacīja bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs Kamils Grands, kurš tagad ir vecākais politiskais amats. līdzstrādnieks Eiropadomē Ārējo attiecību jautājumos.
Oana Lungesku, NATO pārstāve no 2010. līdz 2023.gadam un tagad izcila biedre Londonas Karaliskajā Apvienoto pakalpojumu institūtā, sacīja, ka Stoltenberga komanda ir izveidojusi vienu viegli salasāmu grafiku, kas parāda Eiropas aizsardzības izdevumu pieaugumu. Koalīcija arī meklēja veidus, kā pateikties Trampam par mudināšanu sabiedrotajiem tērēt vairāk.
“Cipari bija reāli — tas bija jautājums, kā jūs tos veidojāt un kā tos izmantojāt [to show] “Tas ir rezultātu sasniegšana, un NATO ir uzvara,” viņa sacīja.
57 gadus vecā Rute ir pavadījusi 14 gadus, mēģinot veidot politiskās koalīcijas Nīderlandes premjerministres amatā, un tiek uzskatīta par prasmīgu un inteliģentu diplomātu ar atklātu un pragmatisku stilu. Tie, kas ir strādājuši ar viņu, saka, ka viņš ir dziļi apņēmies uzturēt transatlantiskās attiecības un darīs visu iespējamo, lai tās aizsargātu.
“Viņš ļoti stingri tic ASV un Eiropas sadarbības spēkam un saliedētībai kā spēkam Rietumu vērtību projicēšanai globālajā arēnā, un viņš par to runās,” sacīja augsta Eiropas amatpersona, kas ar viņu ir cieši sadarbojusies gadiem ilgi. , uzstājoties ar anonimitāti, lai apspriestu sensitīvus jautājumus.
Tagad slavenā vietā Mijiedarbība ovālajā kabinetā 2018Rute sīvi atbildēja, kad Tramps, kurš izteica atklātus komentārus par tirdzniecību, ierosināja, ka viņš būtu “pozitīvs”, ja ASV un Eiropa nespēs panākt vienošanos.
“Nē,” sacīja Rute, kamēr Tramps turpināja. “Tas nav pozitīvi,” Rutte smaidot turpināja, “Mums ir jāatrod risinājums.”
Tramps paspieda viņam roku un pēc tam pārgāja pie citas tēmas.
“Eiropai ir jāpastiprina savi centieni neatkarīgi no ASV vēlēšanu iznākuma,” intervijā sacīja Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstroms, “mums ir jāuzņemas arī lielāka atbildība pret Ukrainu, jo Ukraina atrodas mūsu pagalmā.”
Ellen Nakashima un Karen DeYoung piedalījās šajā ziņojumā.
