Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma vienbalsīgu lēmumu aizturēts Pieteicējas Tatjanas Ždaņukas izslēgšana no Latvijas 2018. gada Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksta nav uzskatāma par pārkāpumu. 1.protokola 3.pants Padotais Eiropas Cilvēktiesību konvencijaceturtdiena.
Ždanoka tika aizliegta, pamatojoties uz Latvijas Satversmes 5. panta 6. punktu 1995. gada Saeimas vēlēšanu likums, kas liedz personām, kuras “aktīvi piedalījušās” Latvijas Komunistiskajā partijā, kandidēt Saeimas (Latvijas Republikas Saeimas) vēlēšanās. Viņa bija daļa no Latvijas Komunistiskās partijas, Padomju Savienības Komunistiskās partijas reģionālās nodaļas no 1971. gada līdz tās izjukšanai 1991. gadā. 2018. gada Saeimas vēlēšanās viņa mēģināja kandidēt Latvijas Krievijas Federācijas partijas sastāvā.
Lai gan tiesa piekrita, ka pieteicēja vārda svītrošana no kandidātu saraksta bija pretrunā ar… Tiesības uz brīvām vēlēšanāmTā lēma par labu Latvijai, secinot, ka šī sprieduma pārkāpums nav noticis. Lai šāda iejaukšanās būtu attaisnojama saskaņā ar 1. protokola 3. pantu, tai ir jābūt likumīgai, jātiecas sasniegt leģitīmu mērķi un jābūt samērīgai ar šo mērķi. Tiesa uzskatīja, ka pirmie divi nosacījumi tika izpildīti ātri, jo Ždaņukai bija liegts kandidēt uz pietiekamu juridisku pamatojumu, un pasākums bija vērsts uz leģitīma mērķa sasniegšanu, proti, Latvijas neatkarības, demokrātiskās iekārtas un valsts drošības aizsardzību.
Tiesa izmeklēšanā par samērīgumu norādīja, ka lēmuma galvenais mērķis bija aizsargāt demokrātiskā procesa integritāti Latvijā, vēl vairāk apstiprinot, ka Ždaņuka nav pielikusi nekādas pūles, lai norobežotos no bijušās Latvijas Komunistiskās partijas. Turklāt tā nepārbaudīja pašreizējo ģeopolitisko situāciju valstī, izceļot tās tiešo tuvumu Krievijas Federācijai un atzīmējot Krievijas iepriekšējos iebrukumus Gruzijā un Ukrainā. Tāpēc tiesa uzskatīja, ka Latvijai ir leģitīms pamats baidīties par savu “drošību, teritoriālo vienotību un demokrātisko iekārtu”. Tā kā Satversmes tiesa 2018. gadā vēl vairāk sašaurināja Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punktu, Eiropas tiesa uzskatīja, ka Latvija nav pārsniegusi savu rīcības brīvību.
Šis noteikums tika sašaurināts 2018. gadā pēc tam, kad Jdanuka vērsās Latvijas Satversmes tiesā, lai atkārtoti izvērtētu Latvijas Satversmes kontekstā apspriesto Saeimas vēlēšanu likuma normu, pēc tam, kad tajā gadā tika noraidīts viņas pieteikums par deputātes statusu.
Tā kā 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā šāda noteikuma nav, viņa iepriekš varēja kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un var aizturēts Vairākas pozīcijas. Taču šā gada martā pienāca ziņas, ka Valsts drošības dienests pret viņu sāka kriminālprocesu aizdomās par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem un drošības dienestiem.
