Attēla avots, Getty Images
Reičela Rīvsa pirmdien nāks klajā ar paziņojumu parlamentā, solot “godīgumu” par finansiālo izaicinājumu apmēru, ar ko saskarsies jaunā leiboristu valdība.
Tas nav jautājums par jaunu politiku vai jaunām aizņēmumu cerībām.
Tā vietā Valsts kases amatpersonas ir sākušas rūpīgi pārbaudīt ministru plānus, lai atklātu dažas neparedzētas izmaksas un netiešus samazinājumus sabiedriskajiem pakalpojumiem saskaņā ar izdevumu plāniem, kas mantoti no iepriekšējās valdības.
Visaptveroša ziņojuma publicēšana par valsts izdevumu spiedienu ir riskanti. Šis ziņojums būs ļoti svarīgs pārbaudījums jaunajam padomdevējam.
Kad viņa pieceļas un paziņo deputātiem, ka ir atklājusi miljardiem mārciņu negaidītu izdevumu spiedienu, daudzi uzdos jautājumus.
Vai šie spiedieni tiešām bija negaidīti? Vai tas tika izglābts no iepriekšējās valdības failu sasmalcināšanas?
Jaunā kanclera pirmais uzdevums ir iegūt uzticamību investoru un vēlētāju vidū. Viss, ko finanšu ministrs panāk ekonomikas frontē, kļūst vieglāks, ja viņš iegūst šo uzticību.
Taču daži pēdējie gadi ir pierādījuši, ka uzticamību ir grūti iegūt un daudz vieglāk zaudēt.
Tā zaudēšana apgrūtina pat vienkāršu politiku.
Rīvss ir pielicis daudz pūļu, lai neļautu nevienai nākotnes valdībai atstumt Apvienotās Karalistes neatkarīgo prognozētāju no tās ekonomisko plānu izvērtēšanas, kā to darīja bijusī premjerministre Liza Trusa savā īstermiņa minibudžetā.
Faktiski tā strādā pie tiesību aktiem, kas piešķirtu Budžeta atbildības birojam (OBR) pilnvaras pieņemt lēmumu par jebkādiem nozīmīgiem paziņojumiem saistībā ar nodokļiem vai izdevumiem.
Budžeta atbildības birojs pirmdienas procesā neiesaistīsies, lai gan pēc pasākuma mēs to varētu dzirdēt.
Iepriekšējos ziņojumos valdība norādīja, ka oficiālajās prognozēs tā regulāri nepareizi aprēķinājusi aizņēmumus, jo tā nepietiekami novērtēja valdības departamentu izdevumus.
Pagājušajā gadā aģentūra īpaši atsaucās uz savu juridisko prasību saistīt savas prognozes ar “noteikto valdības politiku”, pat ja šīs politikas tiek uzskatītas par nereālām.
Piemēram, Budžeta atbildības birojs martā paziņoja, ka reālie izdevumi uz vienu iedzīvotāju Apvienotajā Karalistē 2027. gadā, visticamāk, būs par 8% mazāki nekā sākotnēji noteikts jaunākajā izdevumu pārskatā, kurā bija iekļauti valdības departamentu publisko izdevumu plāni.
Pirmdienas jautājums ir par to, vai Rīvsam ir detalizēti pierādījumi par to, ko tas nozīmē praksē.
Iekšlietu ministre Iveta Kūpere jau paziņojusi, ka tagad atceltais Konservatīvās Ruandas plāns izmaksāja 700 miljonus mārciņu. Jomās, kas nav aizsargātas no izdevumu samazināšanas, civildienestam bija jāsagatavo scenāriji par samazinājuma reālajām sekām cietumos, tiesās, universitātēs, tālākizglītības koledžās un padomēs, tostarp pieaugušo un bērnu sociālajā aprūpē.
Šķiet, ka jaunā valdība liek domāt, ka milzīgie izdevumi, kas nepieciešami pamata sabiedriskajiem pakalpojumiem, nozīmē, ka izvēlei vairs nav daudz iespēju. Piemēram, pašvaldību padomes lielāko daļu sava budžeta tērē pakalpojumiem, kas tām ir jāsniedz saskaņā ar likumu.
Nav pārsteidzoši, ka dažās jomās izdevumi tiek pakļauti nopietnam spiedienam.
Bet vai tik pārsteidzoši bija valsts sektora algu korekcijas ieteikumi, kas ir par aptuveni 3% lielāki nekā pašreizējie tēriņu plāni? Neatkarīgi no tā, vai pieņemt un finansēt šos ieteikumus, tas ir valdības ziņā.
Gandrīz katrā parlamentā (izņemot pēdējo) jaunās valdības izvēlējās palielināt nodokļus savos pirmajos budžetos. Šķiet, ka pirmdienas plāns ir daļa no procesa, kas noved pie nodokļu palielināšanas rudenī.
Valdība jau ir izslēgusi iespēju paaugstināt nodokļu likmes, kas veido 75% no ieņēmumiem.
Bet jaunajai kanclerei vajadzēs, lai viņas ierēdņi savas ministrijas oficiālajos dokumentos būtu atraduši kādus pierādījumus, vai arī jāpaskaidro, kāpēc tas viss vēlētājiem netika izskaidrots pirms vēlēšanām.
