Kijeva, Ukraina (AP) — Ukraiņi mudinājuši savu valdību darīt vairāk, lai… Krievija Par karagūstekņu atbrīvošanu svētdien pauda sašutumu svinīgā ceremonijā, lai atzīmētu karagūstekņu otro gadadienu Sprādzienā gāja bojā vairāk nekā 50 cilvēki.
Vairāki tūkstoši karavīru un civiliedzīvotāju svētdien pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, lai pieminētu otro gadadienu kopš sprādziena, kurā gāja bojā vairāk nekā 50 ukraiņi, kurus Krievija turēja Oļenivkas cietuma kazarmās.
Kaislīgie runātāji ceremonijā mudināja Ukrainas valdību pielikt vairāk pūļu, lai atbrīvotu karavīrus gūstekņu apmaiņā.
Pēc daudzu karavīru domām, Olenivkas sprādziens bija viena no sāpīgākajām kara lappusēm.
Seržants Kirilo Masalitins, kurš vēlāk tika atbrīvots, sacīja: “Es biju tur, es biju satricinājis, un tie, kas joprojām atrodas nebrīvē, to izjūt katru dienu viss iekšā Mēs centāmies viņus atbrīvot.”
Aiz Masalitina formējumā stāvēja vairāk nekā 300 Azovas brigādes karavīru. Viņi vienbalsīgi noskaitīja lūgšanu, pirms pacēla sarkanās raķetes par godu saviem biedriem.
Krievija apgalvoja, ka Olenivkas sprādzienu izraisīja Ukrainas spēki, izšaujot raķeti, kas trāpīja cietuma kazarmās. Taču arvien vairāk pierādījumu liecina, ka sprādzienu izraisījuši Krievijas spēki, liecina aģentūras Associated Press izmeklēšana.
Associated Press intervēja vairāk nekā duci cilvēku, kas tieši zināja par uzbrukuma detaļām, tostarp izdzīvojušos, izmeklētājus un bojāgājušo un pazudušo ģimenes. Visi aprakstītie pierādījumi, pēc viņu domām, tieši norāda uz Krieviju kā vainīgo. Associated Press ieguva arī iekšējo ANO analīzi, kas nonāca pie tāda paša secinājuma. Neraugoties uz iekšējās analīzes konstatējumu, ka Krievija plānoja un īstenoja uzbrukumu, ANO publiskos paziņojumos ir atturējusies apsūdzēt Krieviju.
Divus gadus pēc sprādziena daudzi ukraiņi joprojām vēlas precīzi zināt, kā tas notika. Svētdien notikušajā demonstrācijā pulcējās cilvēki, kas piemin Oļenivku, kā arī citi, kas protestēja pret to, ka Krievija ieslodzīja ukraiņu kaujiniekus, kuri aizstāvēja Azovskas tērauda rūpnīcu un tika sagūstīti, kad Krievija sagrāba Mariupoles pilsētu.
Daudzi ir arī uzstājuši, lai tiktu atbrīvoti ukraiņu karavīri, kuri aizstāv Avovstaļas tērauda rūpnīcu un kuri tika sagūstīti, kad 2022. gadā krita Mariupole. Krievi kā karagūstekņus tur vismaz 900 Azovas brigādes karavīrus. Kampaņa “Brīvā Azova” ir kļuvusi par vokālu lobiju grupu Kijevā, kas iknedēļas modrības rīko, lai mudinātu prezidenta Volodimira Zeļenska valdību veikt ieslodzīto apmaiņu, lai atbrīvotu ukraiņu ieslodzītos, kas atrodas Krievijas rokās.
Kāds karavīrs, kurš sevi identificēja kā Staņislavu, sacīja: “Mēs esam šeit, lai atcerētos mirušos un gūstā esošos. Mēs esam šeit, lai mudinātu mūsu valdību nopietni strādāt pie šī jautājuma.”
Viņš sacīja, ka bija Mariupoles aizstāvis, kad krievi iebruka 2022.gada februārī un tika ievainoti artilērijas uzbrukumā, zaudējot kreiso roku. Viņš saņēma ārstēšanu militārajā bāzē Azovstal tērauda rūpnīcā, pirms Krievijas spēki viņu sagūstīja un pēc tam atbrīvoja. Pēc fiziskās rehabilitācijas Staņislavs atgriezās armijā un tagad strādā militārajā štābā Kijevā.
Viņš sacīja, ka turpinās spiedienu uz sagūstīto karavīru atbrīvošanu.
Viņš teica: “Mēs esam šeit īpaša iemesla dēļ, proti, lai redzētu mūsu ieslodzīto ieroču brāļu atgriešanos, visu šo ieslodzīto.”
Pasākums, kas notika Kijevas centrā, piesaistīja daudzas ģimenes, tostarp Oļeņivkā nogalināto vai pašlaik Krievijas cietumos esošo karavīru mātes, sievas un bērnus.
Halīna Staviščuka (71 gads), aizkustinātā balsī čaukstot, sacīja, ka viņas dēlu tur krievi, un viņa par viņu nav dzirdējusi vairāk nekā divus gadus.
“Es raudu katru dienu. Es tikai lūdzu ziņu no viņa, ka ar viņu viss ir kārtībā un ka viņš drīz būs mājās,” sacīja Stavičuks. “Mēs ticam, ka Dievs un mūsu valdība atgriezīs visus mūsu karavīrus.”
