Īrijas un Beļģijas ekonomika turpināja augt no aprīļa līdz jūnijam, lai gan Latvijas ekonomikai nebija tik paveicies.
Īrijas iekšzemes kopprodukts jeb nacionālā produkcija no aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 1,2%, liecina pirmdien publiskotie Īrijas Centrālā statistikas biroja provizoriskie dati.
Arī citviet eirozonā Beļģija pirmdien publiskoja savus izaugsmes rādītājus, kas ir 0,2%.
Īrijas skaitļi liecina, ka izaugsmes temps palielinās (no 0.7% pirmajā ceturksnī), savukārt Beļģijas ekonomika aug lēnāk (no 0.3%).
Īrijas izaugsmi veicināja “pieaugums rūpniecības sektorā, kurā dominē starptautiskas korporācijas”, t.i., Īrijas lielākie starptautiskie uzņēmumi.
Lai gan ceturkšņa rādītājs var šķist labas ziņas, attiecībā uz rezultātu ir brīdinājumi.
Tiek lēsts, ka, salīdzinot ar to pašu ceturksni pērn, Īrijā IKP ir samazinājies par 1,4%. Ja skatāmies uz gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tad arī izlaide uzrādīja gada kritumu par 3,1%.
Turklāt IKP nav īpaši uzticams Īrijas ekonomikas veselības rādītājs, ņemot vērā lielo amerikāņu daudznacionālo korporāciju īpatsvaru valstī.
Tā kā dažu uzņēmumu liktenis var tik radikāli mainīt rādījumus, eksperti bieži norāda uz koriģētu iekšzemes pieprasījumu, kas aplūko dažus Īrijas patērētāju un valdības ieguldījumus un izdevumus.
Latvija pirmdien arī paziņoja, ka tās iekšzemes kopprodukts aprīlī-jūnijā sarucis par 1,1%, kas ir pretējs 0,8% pieaugumam iepriekšējā ceturksnī.
Nākamā Eiropas Centrālās bankas sanāksme ir plānota septembrī pēc tam, kad politikas veidotāji šomēnes nemainīja procentu likmes.
Lēmums par procentu likmju saglabāšanu pieņemts pēc to samazināšanas jūnijā, taču banka rūpīgi uzraudzīs izaugsmi un zemo inflāciju, pirms spers tālākus soļus.
“Jautājums par septembri un to, ko mēs darīsim septembrī, ir atklāts,” šomēnes sacīja Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda.
