Latvija 2024.gada otrajā ceturksnī bija starp piecām ES valstīm, kuras piedzīvoja IKP kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, liecina Eurostat dati.
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem Latvijas IKP 2023. gada otrajā ceturksnī kritās par 0,4%.
Vācijā (0,1%), Somijā (0,7%), Īrijā (1,4%) un Igaunijā (1,7%) 2. ceturksnī gada griezumā bija vērojama ekonomikas lejupslīde. Austrijā un Zviedrijā IKP nemainījās.
No valstīm, par kurām ir pieejami provizoriskie dati, straujākā ekonomikas izaugsme šajā periodā reģistrēta Polijā (4%), Kiprā (3,7%), Spānijā (2,9%) un Bulgārijā (2%). Arī Lietuvas IKP pieauga par 1,4%.
Vidējais IKP Eiropas Savienībā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, pieauga par 0,8%, bet eirozonā – par 0,6%.
Salīdzinot ar janvāri un martu, IKP eirozonā un Eiropas Savienībā pieauga par 0,3%.
Ceturkšņa salīdzināšanā fiksēta ekonomikas izaugsme 17 Eiropas Savienības dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati. Spēcīgākā izaugsme bijusi Polijā (1,5%), Īrijā (1,2%) un Nīderlandē (1%), kam seko Vācija (0,1%), Ungārija (0,2%), Zviedrija (0,8%) un Latvija (1,1%). ), savukārt Austrijā IKP joprojām ir stabils. Lietuvas ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā pieauga par 0,9%, bet Igaunijas IKP pieauga par 0,2%.
Dati nav pieejami par Dāniju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu.
Lasi arī: Ja Eiropas starpbanku procentu likmes samazināsies, mājokļu tirgus var piedzīvot pārmaiņas
