Lai gan nokrišņu mērījumi tika veikti pirms tam, arhīvu dati ir sakārtoti un uzticami līdz šim kopš 1945. gada.
Mūsdienās nokrišņu daudzumu mēra katru minūti, bet agrāk mērīja dažādos intervālos: ik pēc trim stundām un ik pēc 12 stundām, tāpēc precīzāk ir salīdzināt tikko redzēto nokrišņu daudzumu ar vēsturiskiem datiem, aplūkojot kopējo nokrišņu daudzumu. divās dienās, skaidro LSM meteorologs Toms Briseis.
Divu dienu lielākais nokrišņu daudzums Latvijā fiksēts 1973.gada 8. un 9.jūlijā, kad Ventspilī nolija 176 mm, bet šoreiz Jelgavas novada Kalnciemā kopējais nokrišņu daudzums svētdien un pirmdien bija 193 mm. Tehnisku iemeslu dēļ meteoroloģiskajai stacijai nebija pieejami dati par pēdējām nokrišņu stundām pirmdien pēc plkst. 9:00, kas nozīmē, ka kopējais nokrišņu daudzums varētu būt nedaudz lielāks. Pilni abu dienu nokrišņu dati būs pieejami vēlāk.
Taču pagaidām ir skaidrs, ka šīs ir stiprākās lietavas, kādas Latvija piedzīvojusi vismaz kopš 1945. gada.
Kalenciemā šāds nokrišņu daudzums atbilst aptuveni vienai trešdaļai no visa gada vidējā klimatiskā daudzuma.
Arī Rīgā nolijušais lietus iegāja vēsturē.
Lielākais divu dienu nokrišņu daudzums galvaspilsētā bija 1986.gada 12. un 13.jūlijā, kad nolija 86 milimetri. Šoreiz divās dienās nolijuši 118 milimetri, ierastais laikapstākļi pusotra mēneša laikā.
Rīgā notekūdeņu un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas nespēja tikt galā ar visur esošo lielo ūdens daudzumu, un daudzviet ielās un šosejās veidojās milzīgi ūdens baseini, kā arī ūdens krājās ēku pagrabos. Taču ūdens līmenis Daugavā bija tikai mēreni cēlies, tāpēc masveida evakuācijas nebija nepieciešamas.
Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1986. gadā arī šim laikam līdzīgos apstākļos – divas dienas neparasti spēcīgas tornado aktivitātes, kas atnesa arī spēcīgu vēju.
Šādi cikloni vasarā Latvijā nav nekas neparasts, taču tie notiek reizi pāris gados.
Piemēram, 2017. gada augustā, kad līdzīgs ciklons izraisīja plūdus Latgalē, vēji bija mazāki, jo ciklons atradās pilnībā virs sauszemes. Šoreiz aktīvākā ciklona daļa bija virs Rīgas jūras līča, kur ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem ir brīvāka pārvietošanās iespēja, kas īpaši bija jūtams Jūrmalā, kur vēja postījumi bija vieni no apjomīgākajiem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
