Neskatoties uz dažādajiem apsūdzības pantiem, kopējā summa, ja pieskaita katrā gadījumā prokuratūras prasītos zaudējumus, pārsniedz 17 miljonus eiro.
Iekšējās drošības birojs 2018.gadā sāka izmeklēt pārkāpumus, kas notikuši austrumu robežas izbūvē, un kopumā birojs prokuratūrai nodeva septiņas lietas, kuras visas nonāca tiesās.
Pirmā lieta nav par robežu izbūvi, bet gan par aprīkojumu – sensoru iegādi. Bijušie Valsts robežsardzes Iepirkumu komitejas pārstāvji Igors Žuravlovs un Valērijs Širokovs apsūdzēti par kukuļa pieprasīšanu no darbuzņēmējiem – 6% no līguma summas – vai draudiem izgāzties iepirkumā. Saskaņā ar De Facto datiem, divi BST Engineering pārstāvji piekrita samaksai, liecina izmeklēšana. Kukuļus maksāja arī citi uzņēmēji.
Apsūdzēto vārdus prokuratūra neatklāja, taču norādīja, ka juridisko personu vārdā kukuļus maksājušas piecas fiziskas personas.
Trīs no viņiem apsūdzēti par krāpšanas izdarīšanu lielā apmērā ar robežsardzes darbinieku atbalstu, pastāstīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Santa Berga.
Kā vēsta “De Facto” mājaslapa, izmeklētāju aizdomas krāpšanas lietā bija vērstas uz likvidējamā uzņēmuma “STG Group” pārstāvjiem Jevgēni Golubkovu un Kristīni Galviņu. Viņi tiek turēti aizdomās par konkurēšanu seismisko sensoru iegādē 2017. gadā ar nestandarta aprīkojumu un vienojušies ar Janisu Dzilmi, kas tobrīd strādāja Dati Group, lai piedalītos iepirkumā, izmantojot tos pašus sensorus, bet par aptuveni 100 000 USD augstāku cenu – un it kā. Vēlāk viņš sensorus iegādājās no Golubkova un Galvina.
Zuravlovs un Širokovs pārējiem komitejas locekļiem par to nestāstīja, iespējams, tāpēc, ka bija informēti par sensoru neatbilstību. Krāpšanas rezultātā valstij nodarīti materiālie zaudējumi, kas pārsniedz vienu miljonu eiro.
Citā līdzīgā krimināllietā iesaistīti dažādu uzņēmumu pārstāvji – tostarp R1 Security valdes loceklis Rolands Zotis un Consumo valdes loceklis Jannis Jorklis, kā arī uzņēmēji Pāvels Ņestjorkins un Kristaps Kļaviņš. mēģināja par krāpšanu. Trīs bijušie robežsardzes iepirkumu komitejas darbinieki apsūdzēti arī par pārkāpumiem publiskajos amatos, atļaujot piegādāt neatbilstošus sensorus. Tie ir jau pieminētais Širokovs, kurš tagad robežsardzē strādā par informācijas pārvaldības speciālistu, Lauris Brusics, kurš līdz pagājušajam gadam bija iepirkumu komisijas biedrs un tagad vecākais speciālists, un Vitālijs Makarovs.
Valsts robežsardzes priekšnieks Gontis Bogats laikrakstam De Facto sacīja, ka nevienā no lietām nav pieņemts lēmums. Bogats arī kritizēja izmeklēšanas gaitu:
“Izmeklēšana tika veikta ļoti agresīvi, kas šķita pašmērķis – pēc iespējas vairāk lietu uzsākot, nevis īstenojot valsts intereses.”
Trešajā lietā bijušais robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars tiek tiesāts par pierobežas infrastruktūras būvniecības neuzraudzību. Šeit prokuratūra apgalvo, ka amatpersonas neuzmanības dēļ nodarīti zaudējumi vairāk nekā 5,4 miljonu eiro vērtībā.
Citā lietā prasīts atlīdzināt zaudējumus 10,1 miljona eiro apmērā. Diviem bijušajiem robežsargiem Uldim Zimmeram un Jolantai Kikoti izvirzītas apsūdzības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un saskaņā ar apsūdzību viņi saņēmuši 1000 eiro vērtu kukuli.
Apsūdzības par krāpšanu lielos apmēros apsūdzētas arī VTV14 valdes loceklim un būvuzraugam Valērijam Blošam, direktoram Mārim Belancem un būvfirmas Igate projektu vadītājam Kasparam Makānam, bet pēdējiem diviem arī par kukuļņemšanu.
Lieta ir saistīta ar septiņiem būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam. Rezultātā tika izbūvēts lētāks nožogojums ar mazāku, nekā paredzēts, stieples diametru un pārklājumu, kā arī ar to saistītā koridoru infrastruktūra.
Aizdomas par nepareizu skuvekļa stiepļu piegādi ir pamatā citai lietai, kurā iesaistīts DN Systemas vadītājs Joriss Tevans un četri Valsts iekārtu aģentūras darbinieki, tostarp pašreizējā prezidente Ramona Inosa un viņas vietnieks Oskars Dzirkalis, kurš atteicās. komentēt. “Tā kā tiesas process turpinās, mēs šobrīd neredzam iespēju komentēt, lai netraucētu tiesvedībai,” raidījumam sacīja Enosa.
Valsts apsūdzība norāda, ka valstij šajā lietā nodarītie zaudējumi pārsniedz 373 tūkstošus eiro.
180 000 dolāru tika prasīti vienīgajā lietā, kurā bija pirmās instances spriedums, lai gan tagad tas ir pārsūdzēts – par nocirsto koku piesavināšanos.
Pagājušā gada martā tiesa Rēzeknē notiesāja Avotiji īpašnieku Ivaru Gaļini par koku izciršanu uz robežas ar Krieviju kā Egit Construction apakšuzņēmējs, tos nelikumīgi pārdodot un naudu pārskaitot savam uzņēmumam, lai gan koki nozāģēti pierobežā. platība piederēja valstij. Galens savu vainu neatzina. Tagad lietu skata Latgales apgabaltiesa.
Arī Valsts kontrole savulaik norādīja uz problēmām ar kokmateriālu uzskaiti robežbūves sākumposmā. Revīzijā konstatēts, ka koki cirsti kopš 2015.gada, bet pirmo reizi uzskaitē tas minēts 2019.gadā.
Nesenajā lietā minēts arī Avoti G, taču kā liecinieks. Uzņēmums izcirta un utilizēja kokus 29,7 tūkstošu eiro vērtībā, kas tika uzskatīts par zaudējumiem. Taču apsūdzība bija nevis mežizstrādes uzņēmumam, bet gan Apgāžu valsts aģentūras Iepirkumu komitejas pārstāvjiem, kuri 2016. gadā izstrādāja noteikumus.
Rīgas tiesas prokuratūras prokurore Santa Berga apsūdzību būtību raksturo šādi: “Apsūdzēto valsts amatpersonu bezdarbības rezultātā iepirkuma procesam sagatavotie dokumenti, tajā skaitā arī tehniskās specifikācijas, tika apstiprināti. Līgumā nebija iekļauta koku sastāvā esošās koksnes apstrāde.” Saskaņā ar dokumentiem bija paredzēts izvest visus kokus, izgāzt koku stumbrus un nolīdzināt robežjoslu kā noņemt kokus.
Apsūdzētie – Jānis Brambats, Inga Ābrama, Gunārs Lipis un Sandra Krilova – savu vainu nav atzinuši.
Atskatoties uz austrumu robežas sākumu, šobrīd visas iesaistītās puses atzīst, ka robežsardzei nebija darba veikšanai nepieciešamās pieredzes un prasmes.
“Protams, toreiz, ņemot vērā situāciju, visa robeža bija, teiksim, liels mežs,” laikrakstam De Facto komentēja iekšlietu ministrs. “Toreiz nevienam nebija tādas izpratnes un pieredzes. Acīmredzot toreiz bija jēga valdības robežsardzei pašiem izpildīt pasūtījumu.”
Valsts robežsardzes priekšnieks Bogats apstiprināja: «Tātad [State] “Ja Robežsardzes spēki nebūtu uzņēmušies iniciatīvu 2014.gadā, tad uz Krievijas robežas vispār nekas nebūtu uzbūvēts. Tā bija iniciatīva rūpēties par valsts drošību, par ko daudziem cilvēkiem tagad ir jāmaksā augsta cena Juridiskais process, procedūra Juridiskais – Ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, vai tas ir saprātīgi un vai ar to pietiek?
Visbeidzot “De Facto” ziņoja, ka infrastruktūras posms uz robežas ar Krieviju, ko ceļu būves uzņēmums “Egit” uzbūvēja pirms tā apturēšanas apsūdzību korupcijā dēļ, vēl nav nodots ekspluatācijā. Tas attiecas uz aptuveni divsimt kilometru pierobežas infrastruktūru. Pagaidām nav atrasti juridiski risinājumi, kā valsts interesēs lauzt līgumu.
