Saskaroties ar problēmām, tostarp intelektuālā darbaspēka aizplūšanu un reģionālajām atšķirībām, Latvijai jāpaļaujas uz inovācijām un zaļo izaugsmi, lai veicinātu tās ekonomikas atveseļošanos un risinātu demogrāfiskās pārmaiņas.
Latvija, maza, bet atvērta ekonomika, kurā uzsvars tiek likts uz pakalpojumu dažādošanu, tehnoloģiskām inovācijām un zaļo izaugsmi, piedāvā noturības un pielāgošanās spēju modeli – īpaši iespaidīgajā veidā, kādā tā pakāpeniski ir atguvusies no 2000. gadu beigu ekonomiskās krīzes (tās izlaide samazinājās, IKP pieauga par 25% no 2007. gada 4. ceturkšņa līdz 2009. gada 3. ceturksnim).
Lai gan 2023. gadā IKP saruka par 0,6 procentiem, Eiropas Komisija sagaida, ka valsts 2024. gadā atgriezīsies pie izaugsmes ar pieticīgu 1,7 procentu līmeni, pirms izaugsme paātrināsies līdz 2,7 procentiem 2025. gadā. Galvenais, lai to panāktu, būs jāsamazina inflācija. (9,1 procents par visu 2023. gadu) tiek kontrolēts. Eiropas Komisija šim gadam prognozējusi inflāciju 2,2 procentu apmērā, ko galvenokārt noteica zemākas enerģijas cenas un lēnāks algu pieaugums.
Uz izaugsmi optimistiskāk raugās Ekonomikas ministrija, norādot, ka IKP varētu pieaugt par diviem līdz trim procentiem, “pieņemot, ka būtiski nepasliktinās ārējie apstākļi”.
Tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valinis šā gada sākumā sacīja, ka Latvija ir “kritiskā brīdī”, kad valstij, kas atrodas ilgstoši zemas izaugsmes fāzē ārējos tirgos, ir jāsniedz galvenais ekonomikas stimuls.
“Mūsu pienākums ir ātri novirzīt ES finansējumu apritē, samazināt birokrātiju, samazināt administratīvo slogu investīcijām un risināt jautājumu par finanšu pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai,” viņš teica. “Esmu pārliecināts, ka, izpildot šos trīs nosacījumus, Latvijai ir iespēja tuvākajā nākotnē atgriezties pie spēcīga IKP pieauguma.”
Sagaidāms, ka šogad vislielākie izaugsmes tempi būs būvniecības sektorā, ko ietekmējuši ES fondu un publisko iepirkumu līdzekļi, tirdzniecībā un ražošanā, ko galvenokārt veicina eksporta iespēju uzlabošanās, kā arī mazumtirdzniecības sektoru, ko pozitīvi ietekmēs privātā patēriņa pieaugums.
Latvija ir bijusi pioniere digitālās transformācijas ieviešanā, kas ir atmaksājusies pakalpojumu efektivitātes un pieejamības ziņā. Valsts digitālā programma, kas vērsta uz e-pārvaldi un digitālo pratību, ir ne tikai uzlabojusi sabiedriskos pakalpojumus, bet arī padarījusi Latviju par pievilcīgu galamērķi jaunuzņēmumiem un investīcijām tehnoloģijās.
Valsts jaunākajā Emerging Europe IT konkurētspējas indeksā ieņēma ceturto vietu, atpaliekot no Baltijas partneriem Igaunijas, Lietuvas un Polijas.
Šī digitālā transformācija neaprobežojas tikai ar tehnoloģiju nozari. Mēs to novērojam arī tradicionālajās nozarēs, piemēram, kokapstrāde (52% Latvijas zemes ir apmežota), kur tehnoloģijas tiek izmantotas, lai palielinātu produktivitāti un konkurētspēju.
intelektuālā darbaspēka aizplūšana
Būtisks izaicinājums, ar ko saskaras Latvija, ir intelektuālā darbaspēka emigrācija, kad kvalificēti darbinieki migrē uz citām ES valstīm. Nākamo trīs gadu desmitu laikā Latvija, kas kopš 1990.gada jau ir zaudējusi gandrīz 30% iedzīvotāju, līdz 2050.gadam zaudēs vēl 23,5%, liecina pērn publicētās ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta Iedzīvotāju nodaļas aplēses. . Ar līdzīgu problēmu saskaras arī kaimiņvalsts Lietuva.
Lai bremzētu migrācijas tempus, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kurā ietilpst pārsvarā bagātās valstis, ieteica Latvijai nodrošināt augstākās izglītības studentiem lielāku finansiālo atbalstu un uzlabot apmācību pieejamību un kvalitāti (t.sk. mācību fondu veidošanu). .
Ziņojumā arī ieteikts palielināt kvalificētu darbinieku migrāciju, kas prasa vienkāršot un paātrināt administratīvās procedūras, tostarp ārvalstu kvalifikāciju atzīšanu. Pieejamu un kvalitatīvāku mājokļu piedāvājuma uzlabošana un sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstība palīdzētu stimulēt darbaspēka mobilitāti. No otras puses, dzimumu stereotipu risināšana un pretdiskriminācijas tiesību aktu īstenošana ir galvenais elements, lai samazinātu pieaugošās dzimumu darba samaksas atšķirības.
Taču šie izaicinājumi sniedz arī iespējas. Piemēram, demogrāfiskā pāreja liek koncentrēties uz automatizāciju un mākslīgo intelektu, jom, kurās Latvijai ir potenciāls izcelties. Tāpat nepieciešamība stiprināt pētniecības un attīstības spējas paver perspektīvas sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem un investīcijām augstākās izglītības un apmācības programmās.
Rīga ņem visu
Latvijai ir arī cita problēma – nelīdzsvarota attīstība, kuras centrs ir galvaspilsēta Rīgā. Tas tāpēc, ka Latvija teritorijas ziņā ir viena no centralizētākajām valstīm Eiropas Savienībā. Sociālā un ekonomiskā dzīve ir centrēta ap Rīgas metropoles zonu, kurā dzīvo aptuveni 850 000 iedzīvotāju (valsts kopējais iedzīvotāju skaits ir 1,83 miljoni).
Rīga un apkārtējais reģions veido līdz 69% no Latvijas IKP. Praksē tas nozīmē, ka valsts ir skaidri sadalīta varenā centrā, kas koncentrēts nelielā teritorijā, un apkārtējās teritorijās. Dzīves līmenis Rīgā un tās apkārtnē ir līdzīgs tam, kāds vērojams lielpilsētās valsts kaimiņvalstīs pie Baltijas jūras. Tomēr plaisa starp to un pārējo valsti ir izteiktāka nekā Lietuvā un Igaunijā, norāda Bartošs Čmieļevskis no Orientālistikas centra. Acis atverošā papīrā Skatoties uz Latvijas nelīdzsvaroto attīstību.
Čmieļevskis brīdina, ka attīstības plaisa starp centru un perifēriju turpinās palielināties, ja tā netiks novērsta, kas palielinātu sociālo un ekonomisko plaisu starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm. “Jau tagad ir skaidrs, ka Latvija atpaliek no kaimiņiem,” piebilst Chmielewski.
Lai Latvija izvairītos no turpmākas atpalicības un pilnībā realizētu savu potenciālu, tai jārisina Rīgas problēma un demogrāfiskie izaicinājumi, jādiversē ekonomika un jāiegulda cilvēkkapitālā. Latvijai noteikti ir pieredze to darīt.
Fotoattēlu autors Raimonds Kļaviņš ieslēgts Atbrīvojieties no šļakatām.
Atšķirībā no daudzām ziņu un informācijas platformām, Topošā Eiropa Šo vietni var lasīt bez maksas, un tā vienmēr būs. Šeit nav maksājumu šķēršļu. Mēs esam neatkarīgi un nepiederam nevienai politiskai partijai vai biznesa organizācijai un nepārstāvam tos. Mēs vēlamies topošajai Eiropai labāko, neko vairāk un neko mazāk. Jūsu atbalsts palīdzēs mums turpināt izplatīt informāciju par šo apbrīnojamo reģionu.
Jūs varat dot savu ieguldījumu šeit. Paldies.
