Augusta pēdējā piektdienā Ministru padome slēgtā sēdē nolēma samazināt AirBaltic kapitālu un valsts daļu uzņēmumā. Kapitāls tika samazināts par 571,3 miljoniem eiro, lai novērstu gadu gaitā uzkrātos zaudējumus.
Valsts ieguldītā nauda jau sen vairs nav īsta nauda, kas sēž kaut kur bankas kontā vai uzņēmuma seifā. Šo naudu saimnieciskajā darbībā izmanto jau gadiem.
Pirmā lielā valsts naudas injekcija AirBaltic notika 2011. gadā, kad valdība pārņēma kontroli pār bijušā uzņēmuma prezidenta Bertolta Flika biznesu, kas bija uz bankrota sliekšņa. Valsts piešķīra Air Baltic vairāk nekā 80 miljonu eiro kredītu.
Lai īstenotu jaunā Air Baltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa sastādīto biznesa plānu, kas ietvēra flotes atjaunošanu, uzņēmumā tika iesūknēts vairāk valdības naudas, kā arī nauda no jauna privātā investora Ralfa-Dītera Montāga-Germesa. 2015. gadā tika finansēti iepriekšējie aizdevumi, bet 2016. gadā tika iepludināti vēl 80 miljoni eiro.
airBaltic finanšu rādītāji sāka izskatīties pozitīvāki, bet tad nāca Covid krīze. Tātad 2020.gada pavasarī Ministru padome nolēma airBaltic galvaspilsētā iepludināt vēl 250 miljonus eiro. “Tas nozīmē, ka mēs garantējam, ka, neskatoties uz pandēmiju un briesmīgajām grūtībām, ko pārdzīvo visa aviācijas nozare, Latvijai ir un arī turpmāk būs nacionālā aviokompānija,” toreiz sacīja Ministru prezidents Krišjānis Karinčs (Jaunā vienība).
2021.gadā AirBaltic skaidroja, ka šie līdzekļi cita starpā palīdzējuši segt lidmašīnu līzinga un uzturēšanas izmaksas. Reisu atcelšanas dēļ pasažieriem bija jāatdod vairāk nekā 60 miljoni eiro.
Ar 250 miljoniem eiro stāsts nebeidzās, jo valdība vēlāk pārsūknēja vēl 90 miljonus eiro. “Šis kapitāla palielinājums nav dāvana, tā nav dotācija, mēs to patiesībā uzskatām par aizdevumu,” toreiz sacīja transporta ministrs Taless Linkets (Jaunais konservatīvais).
Gauss arī vairākās intervijās atkārtoja, ka nodokļu maksātāji naudu atgūs pēc airBaltic akciju pārdošanas biržā.
“Visa 27 gadu laikā airBaltic ieguldītā nauda tiks atgriezta,” pirms gada LTV rīta raidījumā sacīja Gauss.
airBaltic kapitāls desmit gadu laikā ir pieaudzis līdz 596,5 miljoniem eiro. Bet iepriekšējos gados uzkrātie zaudējumi – 685,9 miljoni eiro – palika airBaltic uzskaitē. Pēdējos gados šie zaudējumi bijuši lielāki par akciju vērtību, tāpēc airBaltic pašu kapitāls faktiski bijis negatīvs. Pagājušā gada beigās tas veidoja negatīvus 47,9 miljonus eiro, bet šogad – mīnus 134 miljonus eiro.
Lai gan sabiedrībai jau gadiem tika solīts, ka nodokļu maksātāji par ieguldījumiem uzņēmumā saņems atlīdzību, valdība augusta beigās nolēma pēc būtības atteikties no 571,3 miljonu eiro summas.
Tas gan netika atklāts uzreiz pēc valdības sēdes, un pagāja vairākas dienas, līdz atklājās patiesība.
Pēc dažām dienām Satiksmes ministrijā notika preses konference. Ministrs Kaspars Breškens (Progresīvais), kurš ilgus gadus darbojās Air Baltic direktoru padomē, atzīmēja, ka zaudējumi jau ir bijuši, un tāpēc mudināja cilvēkus domāt par Air Baltic turpmāko ienesīgumu, izejot biržā.
“Jūs jau, protams, redzat uzņēmuma pašreizējo bilanci. Uzņēmums trīs pandēmijas gados cieta zaudējumus 455 miljonu eiro apmērā apstākļos, kādos Latvija noteica ļoti stingrus lidojumu ierobežojumus un kopējās karantīnas nosacījumus.
“Skaidrs, ka ieguldījums, ko valsts toreiz veica Covid dēļ, patiesībā bija uzņēmuma glābšana no bankrota,” sacīja Breskens.
Apmaksātā kapitāla samazinājums nebija pārsteigums Air Baltic finanšu ekspertiem. Bijušais finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia konsultants Karless Krastinšs piekrīt, ka vecos zaudējumus šādā veidā vajadzēja norakstīt.
“Protams, ja uzņēmums tuvākajā laikā, gada vai pusotra gada laikā plāno gūt peļņu no uzkrātajiem zaudējumiem, ir jēga paturēt vecās akcijas, taču maz ticams, ka airBaltic iegūs 600. 700 miljoni vienā gadā Tas ir nereāli, tāpēc šīs vecās akcijas, kas tika emitētas vairāk nekā pirms 20 gadiem, ir jādzēš un jālikvidē šie lielie uzkrātie zaudējumi un tad var ienākt jauna nauda ar tīrāku un skaidrāku bilanci. ,” sacīja Krastens.
Prudentia katru gadu veido Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu. Pagājušajā gadā airBaltic vērtība bija aptuveni 300 miljoni eiro. Šis skaitlis atbilst cerībām, ko uzņēmuma vadība cer iekasēt no biržas un no pazīstama stratēģiskā investora, ar kuru pašlaik notiek pārrunas.
Pēc De Facto rīcībā esošās informācijas, stratēģiskais investors var iesniegt sākotnējo piedāvājumu iegādāties 10% Air Baltic akciju.
“Runa ir par mazākuma daļu,” apstiprināja “Air Baltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vaskes, piebilstot, ka stratēģiskā investora kopējās investīcijas noteikti būs mazākas par valsts daļu.
Uz jautājumu, kāpēc globāla aviokompānija būtu ieinteresēta investēt airBaltic, padomes priekšsēdētājs kā vienu no iemesliem minēja airBaltic floti: “Ja mūsu plāns ir līdz 2030. gadam pieaugt līdz 100 lidmašīnām un 12 miljoniem pasažieru, kā arī paplašināt Rīgu kā šo lidmašīnu remonta bāzi, tas ir “Tas ir ļoti stratēģisks aktīvs. Mēs būsim lielākais Airbus 220 flotes īpašnieks pasaulē.”
