Tomēr, neskatoties uz šiem centieniem, apņēmīgajiem joprojām ir samērā viegli apiet ierobežojumus un skatīties Kremļa propagandu tiešsaistē, 16.septembrī vēstīja Latvijas Televīzijas izmeklēšanas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) Latvijā kopumā bloķējusi 163 TV kanālus un bloķējusi piekļuvi vairāk nekā 1000 interneta vietnēm.
“Mums ir jāsaprot, ka Latvija ir tiesiska valsts. Mēs pārbaudām visus šo kanālu īpašniekus, arī labuma guvējus un patiesos īpašniekus, kā arī sekojam līdzi šim saturam… Ne vienmēr ir iespējams tos aizvērt. uzreiz esam slēguši 163 programmas kopš kara sākuma.” Un ik pa laikam aizveram kādu citu programmu un var ticēt, ka tiešām pārbaudām un strādājam,” sacīja NEPLP prezidents Ivars Abulenc.
Latvijas likumi paredz arī kriminālatbildību, ja kāds piedāvā apiet ierobežojumus un izplatīt bloķētos Krievijas kanālus. Pret to cīnās Valsts policija. “Šos ziņojumus mēs regulāri saņemam no iedzīvotājiem un, protams, sadarbojoties ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Ir izņemti simtiem, pat tūkstošiem dažādu ierīču un tehnikas,” sacīja biedrības vadītājs Armands Rokss. valsts policija.
Pērn ierosinātas 13 krimināllietas par nelikumīgas piekļuves nodrošināšanu Latvijā aizliegtiem TV raidījumiem, šogad – vēl četras. Visizplatītākie sodi ir sabiedriskie darbi un naudas sodi.
LTV izskanējis, ka arvien populārāks veids, kā apiet likumu, ir virtuālā privātā tīkla jeb VPN izmantošana. VPN, kas tiek instalēts ātri un maksā tikai dažus eiro mēnesī, ļauj iestatīt cilvēka datora vai televizora digitālo adresi uz citu valsti vai teritoriju, kurā ierobežojumi nav spēkā. Internetā ir plaši izplatītas VPN pakalpojumu reklāmas.
Ir arī tā sauktie VoIP interneta televīzijas kanāli, kas piedāvā dažādu kanālu paketi, kas bieži vien ietver arī bloķētus kanālus. Atkal instalēšana ir vienkārša, ja jums ir ātrgaitas interneta pieslēgums un izmaksas ir zemas. Vēl viens veids ir vērst satelītantenu uz Krievijas avotu, taču tiek uzskatīts, ka tas ir salīdzinoši rets veids, kā rīkoties, jo šī tehnoloģija kļūst novecojusi mūsdienu ātrgaitas interneta pasaulē, pat attālās vietās.
Mēģinājums ar “aizliegto metodi” Austrumlatvijas reģiona Latjali iedzīvotājiem ieviest apšaubāmus televīzijas sakarus, izmantojot slepeno aģentu, kas uzdodas par televīzijas uzstādītāju, neizdevās gūt lielus panākumus.
Slepenais reportieris apmeklēja dzīvojamās ēkas mūsu dažādās apdzīvotās vietās un piedāvāja iedzīvotājiem tās pieslēgt TV kanāliem – gan vārdus “Krievijas kanāli” vai “bloķēti kanāli” viņš nelietoja, jo šāda pakalpojuma sniegšana ir nelikumīga.
Lai gan daži cilvēki teica, ka viņi var skatīties visu, ko vēlas, izmantojot pakalpojumu YouTube, tikai viena sieviete izrādīja patiesu interesi par iespējamām izlaidīgām attiecībām, un pat viņa teica, ka nevēlas nekādu politiku.
Kampaņa “Aizliegtais paņēmiens” arī publicēja sludinājumu vairākās vietās. Visas pieredzes laikā atsaucās tikai viena sieviete, kura vēlējās vairāk kanālu, izsakot īpašu interesi par Baltkrievijas kanāliem.
Iemesls šim intereses trūkumam par šova dzēliena mēģinājumu ir acīmredzams: pietiek ar dažiem atslēgvārdu meklējumiem, lai atrastu visvirulentāko prokremlisko propagandu, ko veic valsts atbalstītie kanāli vietnē YouTube. Lai gan Google piederošais uzņēmums Krievija 1 ir nomināli aizliegts, jaunākie komentāri no bēdīgi slaveno naida izraisītāju, piemēram, Vladimira Solovjova, saraksta ir viegli pieejami pat pēc visvienkāršākajiem meklējumiem.
Pēc NEPLP pārstāvja Āboliņa teiktā, “ļoti aktīva” saziņa ar “YouTube” notikusi, kad Krievija sāka karu Ukrainā un Latvijā tika bloķēti daži ģeogrāfiski bloķēti kanāli. Tomēr Latvijas regulatīvajai iestādei ir jālūdz konkrēti konti, lai pret tiem vērstos, un ir salīdzinoši viegli izveidot jaunus vai neoficiālus kontus ar gandrīz tādu pašu saturu.
“Jā, tā ir ilga sarakste ar viņiem, bet galu galā viņi atbild vairumā gadījumu, viņi uzliek Latvijas teritorijai raksturīgu ģeogrāfisko bloķēšanu,” sacīja Apollins.
Tomēr paliek tas pats, ka, lai gan Latvijā un citās Baltijas valstīs regulatori dara visu iespējamo, lai ētera viļņi būtu pēc iespējas tīrāki, interneta giganti un sociālo mediju kompānijas patiesībā ir lielas daļas informātikas sargātāji .
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
