Lai piedāvātu lielāku progresivitāti augstiem ienākumiem, 2025.gadā plānots ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildu likmi 3% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz 200 000 eiro gadā, teikts Latvijas Finanšu ministrijas ziņojumā “Par gada valsts budžeta ieņēmumu un politikas Nodokļa pārskatīšanu 2025.-2027.gadam.
Papildlikme attieksies uz taksācijas gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tostarp ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no nekapitāla pieauguma, un ar nodokli neapliekamajām dividendēm un likvidācijas dividendēm.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikmes nodokļa bāzē ir iekļauti taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi, piemēram, ienākumi no darba, saimnieciskās darbības ienākumi, kā arī ienākumi no lauksaimniecības vai zvejnieku saimniecības, ja ne uzņēmuma ienākums. nodokļu (UIN) maksātājs, un ienākumi no īpašuma Intelektuālais īpašums, ienākums no kapitāla pieauguma, tajā skaitā ienākumi no tādu kapitāla aktīvu kā nekustamā īpašuma, akciju un kapitāla daļu atsavināšanas, kā arī citi Finanšu instrumentu tirgus likumā uzskaitītie finanšu līdzekļi, ieguldījumu fondu apliecības un citi ienākumi, kā arī ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, proti, dividendes un tām pielīdzināmi ienākumi, procentu ienākumi, ienākumi no iemaksu ieguldīšanas privātajos pensiju fondos un ienākumi no finanšu instrumentu individuālās pārvaldīšanas saskaņā ar mandātu. no investora.
Apliekamajā bāzē pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikmes tiek iekļautas dividendes, kas parasti ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, dividendēm līdzvērtīgs ienākums un nosacītā peļņa, par kuru Latvijā jau ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai ir samaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis (tā nodokļa ekvivalents). samaksāti vai Iedzīvotāju ienākumi (tā nodokļa ekvivalents) ārvalstīs.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikmi nodokļa bāzē netiks iekļauti citi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi – piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie pabalsti un dāvinājumi, ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja tie atbilst pieteikšanās kritērijiem. likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto atbrīvojumu un citus.
Papildu ienākuma nodokļa likme ir jāpiemēro no 2025. gada, un tā ir jāpiemēro tādā secībā, kāda ir apkopota, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Attiecīgi pirmā deklarācija, kurā ienākumi tiks aplikti ar ienākuma nodokļa papildu likmi 3%, jāiesniedz 2026. gadā par 2025. taksācijas gadu.
Šī risinājuma mērķis ir ienest papildu progresīvu elementu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanā, norāda FM.
Latvijas valdība ceturtdien, 19.septembrī, plāno skatīt Finanšu ministrijas ziņojumu par izmaiņām valsts budžeta ieņēmumos un nodokļu politikā 2025.-2027.gadam.
Fiksēto neapliekamo minimumu visām algām plānots no 2025.gada noteikt 510 eiro mēnesī, no 2026.gada līdz 550 eiro un 2027.gadā līdz 570 eiro mēnesī. Nākamgad pensionāru neapliekamo minimumu paredzēts paaugstināt no 500 eiro līdz 1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā līdz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada līdz 820 eiro mēnesī un no 2028.gada līdz 860 eiro mēnesī.
Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, nākamajā gadā viņa pabalsts būs papildus 50 eiro mēnesī. Turpretim, ja pensija ir 1000 eiro, sākot ar 2025. gadu, “pieejama” persona saņems papildus 100 eiro mēnesī.
Lai sabalansētu neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un lai vienkāršotu uzņēmējdarbības nodokļa sistēmu, ienākuma likme līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) nosakāma 25,5 apmērā. %.
Ienākumiem, kas pārsniedz 8775 eiro mēnesī, tiek saglabāts solidaritātes nodoklis 33% apmērā. Tā kā arī turpmāk neapliekamā minimuma apmērs paliks nemainīgs neatkarīgi no algas lieluma, tad iedzīvotājiem “uz rokas” paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka bedres likme mainīsies no līdzšinējiem 20% un 23% līdz 25,5%.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto budžeta ieņēmumu samazināšanos, no fondēto pensiju sistēmas (otrā līmeņa) plānots pāriet par vienu procentpunktu uz pirmo pensiju līmeni, pārejot uz pirmo līmeni par 15% un 2008. gada 1. jūlija 2010. gada 21. jūnija 2010. gada 21. jūnija 2010. gada 21. jūnija beigās. otrajā pīlārā attiecīgi par 5%. Risinājums paredzēts ierobežotam laika periodam no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim.
Lasi arī: Drošības stagnācija: Latvijas nespēja pieņemt mobilo apraides sistēmu
