Ņemiet vērā – stāsts ir publicēts Pirms 3 gadiem un 4 mēnešiem
Liela nozīme ārvalstu kinematogrāfistu acīs ir arī Latvijas filmu nozares darbspējai un vietējās dabas un pilsētvides daudzveidībai. Latvijas filmu pakalpojumu sniedzēji ir gatavi lielākam darba apjomam, un Nacionālais Kino centrs pievērsīs uzmanību tam, lai tas būtu iespējams.
Viens no veidiem, kā veicināt ārzemju filmēšanu Latvijā, ir kopīga finansējuma piešķiršana, kas ir gan Nacionālajam Kino centram, gan Rīgas Kino fondam. Atbalstu abām kopīgajām finansēšanas programmām var apvienot.
NKC viceprezidente Inga Bliss Latvijas Radio sacīja, ka pieprasījums pēc ārvalstu filmu līdzfinansējuma Latvijā šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, bijis lielāks un konkurence abās programmās liela: “Tas nozīmē, ka Latvijas filmu veidotāji, kuri meklē savus ārvalstu partnerus un mudinot viņus šeit ierasties, viņi pēdējos gados ir bijuši ļoti aktīvi un nodibinājuši labus kontaktus, un arī Latvija pagājušajā gadā veiksmīgi tika galā ar pandēmijas situāciju, kas palīdzēja filmu veidošanas procesam neapstāties.
Šogad NKC finansēti desmit filmu projekti, no kuriem daļa jau tiek filmēta. Bliss izšķir divus būtiskus ieguvumus no ārzemju filmēšanas Latvijā: pirmais ir tas, ka ārzemju filmu veidotāji sedz savas uzturēšanās Latvijā izmaksas, un otrs – Latvijas filmu veidotāji kļūst konkurētspējīgāki, jo viņiem ir regulāra iespēja strādāt starptautiskās komandās. Tas nepieciešams arī, lai laika gaitā attīstītos vietējo uzņēmumu loģistikas bāze.
Latvijas producenti, kas sniedz pakalpojumus ārzemju filmu veidotājiem, piesaista līdz 40-60 vietējos pakalpojumu sniedzējus un apakšuzņēmējus (ēdinātājus, drēbniekus, transporta pakalpojumu sniedzējus, viesnīcas un citus), realizācijas gaitā pastāstīja Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes loceklis vienam projektam.
Vietējās kino industrijas izdzīvošanai un attīstībai nepieciešama ārvalstu filmu projektu piesaiste.
“Attīstoties filmu nozarei un apkalpojošajam sektoram, daudzi jaunieši izvēlas šīs profesijas, un līdz ar to eksperti kļūst arvien profesionālāki. Jāpiebilst, ka šīs [young] “Profesionāļi nekur nebrauc, viņi iet strādāt uz Latvijas filmām un modernizēt mūsu nozari,” viņš saka.
Taču ārvalstu filmu veidotāji uz Latviju tiek atvesti ne tikai ar līdzfinansējuma grantiem un vietējiem kino profesionāļiem, bet arī ar dažādām norises vietām un salīdzinoši nelieliem attālumiem starp vietām.
Rīgas filmu fonds atbalsta arī ārvalstu filmu uzņemšanu visur Latvijā, taču, ja filmēšana notiek galvaspilsētā, filmu veidotāji var pretendēt uz papildu līdzfinansējuma procentu, pastāstīja fonda pārstāve Dasa Liščinska. Pārsvarā, lai filmētu Rīgā, atļaujas nav jāsaņem. Atļauja ir nepieciešama tikai tad, ja satiksmes plūsma tiek mainīta vai citādi ierobežota.
Taču Latvijas atbalsta mehānismi ārzemju filmu filmēšanai nav unikāli: viens vai otrs veids ir pieejams lielākajā daļā Eiropas valstu. Inga Bliss uzskata, ka kaimiņvalstis Baltijas reģionā šo atbalsta sistēmu varētu būt attīstījušas veiksmīgāk – piemēram, ar savu atbalsta mehānismu Lietuvai izdevies piesaistīt lielākus projektus. “Mēs varam darīt vairāk — mēs varam uzņemt vairāk un radīt vairāk,” saka Yiannis Kallis.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
