Latvija: Eiropas topošās sievietes STEM

Latvija ir Eiropas Savienības līdere pēc zinātnē un tehnoloģijās strādājošo sieviešu skaita.

Jau kādu laiku Eiropas Savienība ir centusies uzlabot ievērojamo dzimumu nelīdzsvarotību STEM jomās. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem tikai 13% ES strādnieku ar STEM saistītās profesijās ir sievietes.

Tomēr ir dažas anomālijas, galvenokārt topošajā Eiropā.

Latvija ir vadošā

Daži augsto biroju sektorā strādājošo sieviešu īpatsvaru Latvijā saista ar lielo sieviešu skaitu sabiedrībā kopumā – pēc Pasaules Bankas datiem sievietes veido 54,07% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Taču tas nenoliedz faktu, ka Latvija ir neticami veiksmīgi veidojusi vidi, kurā sievietēm tiek dotas vienlīdzīgas iespējas gūt panākumus izvēlētajā karjerā. Lai gan visās jaunattīstības valstīs Eiropā, tostarp Vidusāzijā, ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, Latvija ir vienīgā valsts reģionā (un tikai no astoņām pasaules valstīm), kas jaunākajā Pasaules Bankas ziņojumā ir sasniegusi perfektu punktu skaitu — 100. .. Par šķēršļiem, kas liedz sievietēm piedalīties ekonomikā.

Pētniecība ir viena no jomām, ko Baltijas valstī vada sievietes.

Eiropas Savienībā kopumā pētniecībā strādā tikai 33,4 procenti sieviešu, liecina Eiropas Komisijas dati Tie ir varoņi 2018. gadā 51% no visiem Latvijas pētniekiem bija sievietes. Citas valstis jaunajās attīstības valstīs arī uzrādīja labus rezultātus: patiesībā starp ziņojumā iekļautajām valstīm ar labākajiem rādītājiem pirmajā pieciniekā bija visas Eiropas attīstības valstis. Otrajā vietā ierindojās Lietuva, kur sieviešu pētnieču īpatsvars sasniedza 50,7%, kam seko Horvātija ar 48,9%, Bulgārija ar 47,9% un Rumānija ar 46,2%. Vienīgās valstis reģionā, kas ir zemākas par ES vidējo rādītāju, ir Ungārija, kurā ir tikai 30,8% sieviešu pētnieku, un Čehija ar 26,9%.

Arī Latvija ir starp četrām Eiropas Savienības valstīm, kur sievietes veido lielāko daļu zinātnieku un inženieru. Vislielākais procents ir Lietuvā – 57%, Bulgārijā un Latvijā – 52%, bet Dānijā – 51%. Tomēr četras valstis jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ir arī to valstu vidū, kurās zinātnieku un inženieru īpatsvars ir zem ES vidējā 41%. Rumānijā zinātnieču un inženieru sieviešu īpatsvars ir 40%, Čehijā un Slovākijā 39%, Ungārijā tikai 30%.

Lai gan šie iespaidīgie skaitļi liecina par dzimumu līdztiesību STEM jomās Latvijā, valstī joprojām trūkst dzimumu līdzsvara. Ar vairāk nekā astoņiem procentiem vairāk sieviešu nekā vīriešu, Latvijā ir vislielākais sieviešu skaits attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu no jebkuras pasaules valsts.

Lielais sieviešu īpatsvars Latvijā atbilst līmenim pārējā topošajā Eiropā. Tikai 11 pasaules valstīs sievietes veido vairāk nekā 52% iedzīvotāju, un deviņas no tām ir Eiropas attīstības valstis. Pasaules Bankas ziņojumā par šo jautājumu tas skaidrojams ar milzīgo plaisu reģionā starp vīriešu un sieviešu paredzamo dzīves ilgumu.

“Vīriešu trūkums Latvijā”

Saskaņā ar 2010. gada BBC rakstu par “Latvijas vīriešu trūkumu”, šī dzimumu nelīdzsvarotība var novest pie augsta līmeņa konkurētspējas un ambīcijām sieviešu vidū, vienlaikus atturot tādas pašas ambīcijas vīriešiem. Kamēr 54 procenti Latvijas sieviešu ieguva augstāko izglītību, tikai 30 procenti Latvijas vīriešu. Tā ir lielākā dzimumu atšķirība ESAO, liecina organizācijas 2018. gada dati. Tikmēr Eurostat rāda, ka 2017.gadā Latvija ieņēma pirmo vietu ES arī pēc sieviešu īpatsvara vadītāju profesijās (56 procenti), civildienestā (73 procenti) un izglītībā (87 procenti).

Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana sievietēm līdzdalībai STEM jomās ir īpaši svarīga ES, jo tā ir ne tikai dzimumu nevienlīdzīgākā nozare, bet arī viena no piecām nozarēm, kurās ES cieš no ievērojama prasmju trūkuma, norāda For a brīfinga. devis Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs 2016. gadā.

Tas ir mudinājis vairākas ES valstis ar zemu sieviešu nodarbinātības līmeni zinātnes un tehnoloģiju jomās veikt izlēmīgus pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Nīderlande, kas She Figures pētījumā ieņēma pēdējo vietu, ir pielikusi ievērojamas pūles, lai mudinātu vairāk sieviešu pievienoties zinātnei. Piemēram, no 2019. gada jūnija Eindhovenas Tehnoloģiju universitāte ir padarījusi visas savas vakances pieejamas tikai sievietēm uz 18 mēnešiem.

Lai gan Rietumeiropas valstis iegulda ievērojamus resursus, lai mudinātu sievietes veidot karjeru STEM jomās, sievietes jaunajās tirgus ekonomikas valstīs jau tagad izrāda lielu interesi par šo jomu.

Saskaņā ar Eurostat 2019. gada datiem par cilvēkresursiem zinātnē un tehnoloģijās 68,5 procenti Latvijas sieviešu vecumā no 25 līdz 64 gadiem ar universitātes izglītību strādā par profesionāļiem vai tehniķiem kādā no attiecīgajām jomām. Tas atkal ir augstākais procents ES un krietni pārsniedz bloka vidējo rādītāju 57,4%. Desmit valstis pēc sieviešu nodarbinātības šajās jomās visas atrodas jaunattīstības valstīs, tostarp Lietuva (67,8 procenti), Igaunija (64,1 procents), Slovākija (63,7 procenti), Polija (63,4 procenti) un Bulgārija (62,8 procenti). procenti), Slovēnija (61,4 procenti), Rumānija (60,8 procenti), Ungārija (60,7 procenti) un Horvātija (59,7 procenti), kam seko Vācija (59,1 procenti) un Somija (58,5 procenti).

Ir sniegti daudzi skaidrojumi, kāpēc sievietes lielākajā daļā pasaules reģionu retāk nekā vīrieši strādā STEM jomās. Taču šim jautājumam, šķiet, nav lielas nozīmes topošajā Eiropā un jo īpaši Latvijā.

No otras puses, zemās algas daudzos ar STEM saistītos darbos jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, it īpaši salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, šķiet, mudina sievietes, kas ir izglītotas saistītā jomā, turpināt karjeru ārpus reģiona.

Tādējādi, tāpat kā lielākajā daļā nodarbinātības nozaru, lai gan topošā Eiropa rada lielu skaitu kvalificētu cilvēku, slikti darba apstākļi neļauj viņiem realizēt savu potenciālu savās valstīs.

—

Atšķirībā no daudzām ziņu un informācijas platformām, Topošā Eiropa Šo vietni var lasīt bez maksas, un tā vienmēr būs. Šeit nav maksājumu šķēršļu. Mēs esam neatkarīgi un nepiederam nevienai politiskai partijai vai biznesa organizācijai un nepārstāvam tos. Mēs vēlamies topošajai Eiropai labāko, neko vairāk un neko mazāk. Jūsu atbalsts palīdzēs mums turpināt izplatīt informāciju par šo apbrīnojamo reģionu.

Jūs varat dot savu ieguldījumu šeit. Paldies.