Japānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās iznīcinātāji pirmo reizi izmantoja uzliesmojošas raķetes, lai brīdinātu Krievijas izlūkošanas lidmašīnu atstāt tās gaisa telpu, jo spriedze saasinās saistībā ar pastiprināto militāro sadarbību starp Krieviju un Ķīnu reģionā.
Nezināms skaits kara lidmašīnu F-15 un F-35 pirmdien pacēlās un nometa signālraķetes pēc tam, kad Krievijas jūras patruļlidmašīna II-38 acīmredzami ignorēja tās radio brīdinājumus, paziņoja Japānas aizsardzības ministrs Minoru Kihara.
Kihara sacīja, ka šis ir arī pirmais paziņotais Krievijas lidmašīnas iebrukums gaisa telpā kopš 2019.gada jūnija, kad bumbvedējs Tu-95 ielidoja Japānas gaisa telpā Okinavas dienvidos un ap Izu salām uz dienvidiem no Tokijas.
Viņš sacīja, ka Krievijas lidmašīna piecu stundu lidojuma laikā šajā reģionā trīs reizes pārkāpusi Japānas gaisa telpu virs Riponas salas, kas atrodas pie Hokaido galvenās salas krastiem valsts galējos ziemeļos.
Kihara piebilda: “Gaisa telpas pārkāpums ir ļoti nožēlojams, un šodien mēs pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedzām ļoti nopietnu protestu Krievijas valdībai un stingri mudinājām to novērst tā atkārtošanos.”
Japānas galvenais kabineta sekretārs Jošimasa Hajaši sacīja, ka premjerministrs Fumio Kišida lūdza valdības amatpersonas “stingri un mierīgi” reaģēt uz incidentu un sadarboties ar ASV un citām valstīm.
“Mēs atturēsimies sniegt jebkādu galīgu informāciju par šīs akcijas nodomu un mērķi, taču Krievijas militārpersonas ir aktīvi darbojušās mūsu valsts tuvumā kopš iebrukuma Ukrainā,” piebilda Hajaši.
Kihara sacīja, ka signālraķešu izmantošana bija likumīga atbilde uz gaisa telpas pārkāpumu un “mēs plānojam to izmantot bez vilcināšanās”.
Šī operācija notika dienu pēc tam, kad Ķīnas un Krievijas karakuģu kopīgā flote apbrauca Japānas ziemeļu krastu. Kihara sacīja, ka gaisa telpas pārkāpums varētu būt saistīts ar kopīgām militārajām mācībām, kuras Krievija un Ķīna paziņoja šā mēneša sākumā.
Japānas aizsardzības amatpersonas pauž bažas par pieaugošo militāro sadarbību starp Ķīnu un Krieviju un Ķīnas pieaugošo aktivitāti Japānas ūdeņos un gaisa telpā. Tas ir pamudinājis Tokiju ievērojami nostiprināt savu aizsardzību Japānas dienvidrietumos, tostarp nomaļajās salās, kas ir būtiskas Japānas aizsardzības stratēģijai reģionā.
Septembra sākumā Krievijas militārās lidmašīnas lidoja pāri Japānas dienvidu gaisa telpai. Augusta beigās Ķīnas izlūkošanas lidmašīna Y-9 īslaicīgi pārkāpa Japānas dienvidu gaisa telpu.
Ķīnas aviācijas bāzes kuģis Liaoning divu iznīcinātāju pavadībā kuģoja starp Japānas rietumos esošo Jonaguni salu un tuvējo Iriomotes salu, ielidojot netālu no Japānas ūdeņiem.
Japānas pretgaisa aizsardzības spēki paziņoja, ka laika posmā no 2023.gada aprīļa līdz 2024.gada martam izvietojuši savas lidmašīnas 669 reizes, kas ir aptuveni 70% gadījumu pret Ķīnas militārajām lidmašīnām, lai gan šis skaitlis neietvēra gaisa telpas pārkāpumus.
Japāna un Krievija atrodas teritoriālajā strīdā par Ziemeļu teritorijām – Krievijas kontrolēto salu grupu, ko bijusī Padomju Savienība atņēma Japānai Otrā pasaules kara beigās. Šis strīds neļāva abām valstīm parakstīt miera līgumu, kas formāli izbeidz karadarbību.
Divpusējā spriedze saasinājusies arī saistībā ar Japānas atbalstu Ukrainai. Tokija piedāvāja Kijevai finansiālu un materiālu atbalstu un noteica sankcijas pret Krievijas personām un organizācijām.
