Latvijas Bankas prezidents Martins Kazāks Latvijas Ziņu aģentūrai (Lita) sacīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir vājāka, nekā gaidīts, un Latvija var darīt vairākas lietas, lai “virzītu” izaugsmi uz priekšu.
Viņš norādīja, ka ekonomikas vājo izaugsmi šobrīd nosaka divi faktori. Pirmkārt, ekonomika ir vājinājusies arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs un Eiropā kopumā. Kamēr tur neparādīsies izaugsme, mūsu eksporta nozare paliks vāja un bremzēs kopējo Latvijas ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, redzams, ka mājsaimniecību ienākumi aug un pirktspēja atjaunojas, taču nedrošība joprojām ir ļoti augsta, un mājsaimniecības dod priekšroku uzkrāt, nevis tērēt.
“Ekonomika ir vāja un vājāka, nekā gaidīts, ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Pēc labā sākuma gada sākumā pavasaris ievilkās, un vasaras ekonomika vēl nav sākusi pieņemties,” sacīja centrālās bankas vadītājs.
Taču viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka jāsēž un jāgaida, kamēr ģimenes beidzot sāks tērēt vai uzlabosies situācija eksporta tirgos.
“Ir vairākas lietas, ko Latvija var darīt, lai virzītu uz priekšu ekonomikas izaugsmi Administratīvais slogs gadījumos, kad Pārmērīgs, tas ir jāsamazina bez kavēšanās. Šeit var minēt būvnoteikumu, siltināšanas regulējumu, tas viss ir jau sen apspriests.
Viņš uzsvēra, ka, runājot par ES fondu līdzekļu izmantošanu, ir jāmainās arī domāšanas veidam, nosakot mērķus. Piemēram, jaunu darba vietu radīšanu nav nepieciešams izvirzīt par galveno mērķi, jo Latvijā ir maz darbinieku, un tas nav neierobežots resurss. Tā vietā labāk ir pievērst uzmanību efektīvāku procesu, jaunu produktu un labāk apmaksātu darba vietu radīšanai.
Administratīvā sloga samazināšana palīdzētu padarīt saimniecisko darbību ātrāku un lētāku, kā arī dotu uzņēmumiem lielākus un taustāmākus ieguvumus no dažu nodokļu pārskatīšanas.
Arī strādājošo skaits ir ļoti nozīmīgs ekonomikas izaugsmei, un pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strādājošo skaits ir samazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā tas ir pieaudzis. Igauņi un lietuvieši ir kļuvuši prasmīgāki vietējā darbaspēka izmantošanā, jo līdzdalība darba tirgū ir augstāka nekā Latvijā. Arī Lietuvā strādājošo skaits ievērojami pieaudzis ukraiņu un baltkrievu bēgļu dēļ.
“Tas nozīmē, ka mēs ne tikai nepiesaistām tik daudz darbaspēka kā lietuvieši un igauņi, bet arī efektīvi neizmantojam esošos darbaspēka resursus, neskatoties uz nelielu nodarbināto skaita samazināšanos Šī tendence, protams, nav ilgtspējīga, un tāpēc ir jācenšas atgriezt cilvēkus privātajā sektorā un efektīvāk izmantot šo resursu, kas arī ir būtisks straujākas ekonomikas izaugsmes elements. Kazahstāna uzsvēra.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas problēma nav ideju trūkums, bet gan vilcināšanās vai lēmumu nepieņemšana.
“Mums ir jābūt drosmīgiem, manuprāt, tas ir tas, ko lietuvieši ir parādījuši pēdējo 10 gadu laikā: viņi saņēmās, izvirzīja augstus mērķus, strādāja kopā, dažreiz riskēja, un tagad viņi ir veiksmes stāsts. Baltijas reģions Es neredzu iemeslu, kāpēc Latvija nevarētu būt veiksmes stāsts. Baltijas reģionam pēc desmit gadiem mums ir visi priekšnoteikumi,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Lasi arī: Latvija no starptautiskajiem finanšu tirgiem aizņemas 600 miljonus eiro
