Ķīna paziņoja, ka starptautiskajos ūdeņos veikusi retu starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumu, izraisot kaimiņvalstu protestus.
Pēc Pekinas teiktā, palaišana, kas notika trešdien – pirmā vairāk nekā 40 gadu laikā – bija “ikdienišķa” un nebija vērsta pret nevienu valsti vai mērķi. Ķīnas mediji ziņoja, ka valdība ir informējusi arī “attiecīgās valstis”.
Taču Japāna paziņoja, ka nav saņēmusi brīdinājumu un pauda bažas, kā arī Austrālija un Jaunzēlande.
Palaišana veicina spriedzi Indo-Klusā okeāna reģionā, kur analītiķi saka, ka tas izceļ Ķīnas pieaugošās tāla darbības kodola spējas.
ASV pagājušajā gadā brīdināja, ka Ķīna veido savu kodolarsenālu kā daļu no savas aizsardzības modernizācijas. ICBM var nobraukt vairāk nekā 5500 kilometrus, nostādot Ķīnu trieciena diapazonā no ASV cietzemes un Havaju salām.
Taču tiek lēsts, ka Pekinas arsenāls joprojām ir mazāks par vienu piekto daļu no ASV un Krievijas arsenāla, un Ķīna jau ilgu laiku apgalvo, ka tās kodolenerģijas uzturēšana ir paredzēta tikai atturēšanai.
Pekina trešdien paziņoja, ka tāla darbības rādiusa raķete tika palaista 08:44 pēc vietējā laika (04:44 GMT). Raķetei bija manekena kaujas galviņa un tā nokrita norādītajā apgabalā – tiek uzskatīts, ka tā atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā.
Ķīnas Aizsardzības ministrija piebilda, ka izmēģinājuma palaišana bija “ikdienišķa” un daļa no tās “ikgadējās apmācības”.
Taču analītiķi teica, ka Ķīna pēdējā starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājuma palaišana notika pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Ķīna savus izmēģinājumus parasti veic iekšēji – iepriekš palaižot starpkontinentālās ballistiskās raķetes uz rietumiem uz Taklamakanas tuksnesi Siņdzjanas reģionā.
Kodolraķešu analītiķe Ankita Panda BBC sacīja: “Šāda veida izmēģinājumi nav nekas neparasts citās valstīs, tostarp ASV, taču tas ir neparasts Ķīnai.”
Viņš sacīja, ka Ķīnas “notiekošā kodolieroču modernizācija” jau ir novedusi pie fundamentālām izmaiņām. Šķiet, ka šī palaišana tagad arī liecina par izmaiņām tās pieejā.
Šis solis izraisīja tūlītēju reakciju no citām valstīm. Japāna paziņoja, ka nav saņēmusi “nekādu paziņojumu” un pauda “dziļas bažas” par Pekinas militāro spēku palielināšanu.
Tikmēr Austrālija paziņoja, ka darbība “destabilizē un palielina nepareizu aprēķinu risku reģionā” un ka tā ir lūgusi Pekinai “paskaidrojumu”. Jaunzēlande to raksturoja kā “nevēlamu un satraucošu notikumu”.
Panda kungs sacīja, ka viņš neuzskata, ka Ķīnas rīcība galvenokārt bija paredzēta, lai nosūtītu politisku vēstījumu, “taču nav šaubu, ka tas būs stingrs atgādinājums reģionam un ASV, ka kodolenerģijas dinamika Āzijā strauji mainās.”
Citi analītiķi devās tālāk, sakot, ka tas ir vēl viens trauksmes zvans ASV un to sabiedrotajiem reģionā.
“Vašingtonai vēstījums ir tāds, ka tieša iejaukšanās konfliktā pāri Taivānas šaurumam atstātu Amerikas dzimteni neaizsargātu pret uzbrukumiem,” sacīja Leifs-Ēriks Īslijs, starptautisko attiecību profesors no Evas Sieviešu universitātes Dienvidkorejā.
Viņš piebilda, ka ASV sabiedrotajiem Āzijā “provokatīvais pārbaudījums… pierāda Ķīnas spējas cīnīties vairākās frontēs vienlaikus”.
“Laiks ir viss,” vietnē X rakstīja Drū Tompsone, vieszinātniece Lī Kuanjū sabiedriskās politikas skolā Singapūrā.
“[China’s] Paziņojumā apgalvots, ka palaišana nav vērsta pret kādu valsti, bet pastāv augsts spriedzes līmenis starp Ķīnu, Japānu, Filipīnām un, protams, pastāvīgā spriedze ar Taivānu.
Lai gan Pekinas un Vašingtonas attiecības pēdējā gada laikā ir uzlabojušās, Ķīnas pieaugošā pašpārliecinātība šajā reģionā joprojām ir strīdus objekts. Saspīlējums starp abām valstīm ir saasinājies. Ķīna un FilipīnasesPenss Viņu kuģi strīdīgos ūdeņos vairākkārt sadūrās.
pagājušajā mēnesī, Japāna nosūtīja iznīcinātājus Pēc tam, kad tā apsūdzēja Ķīnas spiegu lidmašīnu tās gaisa telpas pārkāpšanā, šo soli tā raksturoja kā “pilnīgi nepieņemamu”.
Vēl viens spriedzes avots ir Pekinas attiecības ar pašpārvaldes valsti Taivānu.
Taivānas Aizsardzības ministrija iepriekš trešdien paziņoja, ka Ķīna nesen veikusi “intensīvas raķešu palaišanas” un citas mācības. Tajā pašā paziņojumā norādīts, ka tas ir pamanījis 23 Ķīnas militārās lidmašīnas, kas darbojās ap Taivānu, veicot “tālas darbības misijas”.
Pekina regulāri sūta kuģus un lidmašīnas Taivānas ūdeņos un gaisa telpā, un taktiku tā sauc par “pelēkās zonas karu”, kuras mērķis ir normalizēt iebrukumus.
Jūlijā Ķīna apturēja kodolieroču kontroles sarunas ar Vašingtonu, reaģējot uz to Turpinājās ASV ieroču tirdzniecība Taivānai.
ASV pagājušajā gadā brīdināja par Ķīnas kodolieroču modernizāciju, lai gan tās skaits joprojām ir daudz mazāks nekā Vašingtonā. Pentagons ir aplēsis, ka Ķīna ir Vairāk nekā 500 kodollādiņu ir gatavi darbībai Savā arsenālā, kurā ir aptuveni 350 starpkontinentālās ballistiskās raķetes.
Ziņojumā bija paredzēts, ka līdz 2030. gadam Ķīnas kaujas galviņu skaits sasniegs vairāk nekā tūkstoti, savukārt ASV un Krievija norāda, ka katrai no tām ir vairāk nekā pieci tūkstoši kaujas galviņu.
Ir bijuši arī konflikti par Ķīnas militāro raķešu jauduTā ir elites vienība, kas pārvalda savu kodolarsenālu. Agresīvas pretkorupcijas kampaņas rezultātā pagājušajā gadā tika padzīti divi tās vadītāji.
