Japānas karakuģis pirmo reizi izbraucis cauri Taivānas šaurumam starp Taivānu un Ķīnu, vēsta Japānas mediji.
Jūras spēku iznīcinātājs JS Sazanami trešdien šķērsoja jūras šaurumu no ziemeļiem uz dienvidiem Austrālijas un Jaunzēlandes kuģu pavadībā.
Japānas ziņu aģentūra Kyodo citēja Japānas ministru teikto, ka kuģis ir ceļā, lai piedalītos militārajās mācībās Dienvidķīnas jūrā.
Tas būtu nozīmīgs Japānas solis, kas, domājams, izvairījās kuģot cauri jūras šaurumam, lai nesadusmotu Ķīnu, kas pretendē uz autonomo Taivānu un jūras šaurumu.
Japāna, Taivāna un Ķīna oficiāli nekomentēja šo klipu.
Ķīnas valsts laikraksts Global Times, atsaucoties uz vārdā nenosauktu avotu, paziņoja, ka Ķīnas armija “veica izsekošanas un uzraudzības operācijas visā valstī”. [the vessels’] “Viss kurss tika kontrolēts.”
Patruļas, ko veic ASV un to sabiedrotie, ir palielinājušās, lai nodrošinātu kuģošanas brīvību 180 kilometrus (112 jūdzes) garajā Taivānas šaurumā.
Gan ASV, gan Taivāna norāda, ka jūras šaurums ir nozīmīgs kuģniecības un tirdzniecības ceļš, pa kuru šķērso aptuveni puse pasaules konteineru flotes, un tas ir daļa no starptautiskajiem ūdeņiem un ir atvērts visiem jūras spēku kuģiem.
Taču Pekina, kas pretendē uz suverenitāti un jurisdikciju pār šaurumu, nepiekrīt šim viedoklim.
Gadu desmitiem ASV Klusā okeāna flote bija vienīgā ārvalstu flote, kas regulāri šķērsoja jūras šaurumu. Taču nesen tai pievienojās Kanāda, Austrālija, Lielbritānija un Francija. Pirms divām nedēļām divi vācu karakuģi pirmo reizi pēdējo desmitgažu laikā izbrauca cauri šaurumam.
Ķīnas militārpersonas apsūdzēja Vāciju drošības risku palielināšanā, kuģojot cauri šaurumam 13.septembrī, taču Berlīne paziņoja, ka tā rīkojusies atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Šī bija pirmā reize 22 gadu laikā, kad Vācijas jūras spēku kuģis ir šķērsojis jūras šaurumu.
Tiek uzskatīts, ka šiem paziņojumiem ir ļoti politiski mērķi, un to mērķis ir parādīt Ķīnai, ka Amerika un tās sabiedrotie nepieņem Pekinas prasības.
Japānai tas ir arī vēl viens būtisks solis prom no tās ilggadējās politikas neizaicināt Ķīnu tieši.
Japānas galvenais kabineta sekretārs ceturtdien neapstiprināja jūras operācijas detaļas, taču sacīja, ka Japāna izjūt spēcīgu krīzes sajūtu pēc atkārtotiem Ķīnas armijas gaisa telpas pārkāpumiem, kas, pēc viņa teiktā, notikuši viens pēc otra īsā laika periodā.
Taivāna šo lietu nav komentējusi, taču tās Aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka ir novērojusi Ķīnas militāro lidmašīnu skaita pieaugumu ap salu.
Austrālijas Latrobes universitātes starptautisko attiecību profesors Beks Stratings sacīja, ka Japānas iespējamā šķērsošana ir “daļa no plašākas Āzijas un citu valstu jūrniecības klātbūtnes, kuras ir nobažījušās par Ķīnas pārliecību jūrniecības jomā”.
Paziņojumā aģentūrai Agence France-Presse viņa piebilda, ka “Japāna jo īpaši nodarbojas ar “pelēkās zonas” taktiku, ko Ķīna īsteno Austrumķīnas jūrā.”
Analītiķi saka, ka pelēkās zonas kara taktikas mērķis ir novājināt pretinieku ilgākā laika periodā.
Pagājušajā nedēļā Pekina pirmo reizi nosūtīja lidmašīnas bāzes kuģi starp divām Japānas salām netālu no Taivānas. Augustā uz Taivānu tika nosūtīts vēl viens aviācijas bāzes kuģis. Ķīniešu spiegu lidmašīna iekļūst Japānas gaisa telpāMudinot Tokiju nosodīt iebrukumu kā “pilnīgi nepieņemamu” un “nopietnu suverenitātes pārkāpumu”.
Kvadracikla vadītāji – Japāna, Austrālija, Indija un ASV – pagājušajā nedēļā paziņoja, ka paplašinās sadarbību jūras drošības jomā, lai cīnītos pret Ķīnas pieaugošo ietekmi Dienvidķīnas jūrā.
