Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija meklēs ES finansējumu, lai izveidotu bunkuru, barjeru, sadales līniju un militāro noliktavu tīklu pie robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, paziņoja Igaunija.
Trīs Baltijas valstis, kas ir NATO dalībvalstis, sākotnēji janvārī paziņoja par “Baltijas aizsardzības līnijas” plānu. Pēc tam maijā Polija paziņoja par līdzīgu projektu ar nosaukumu “Austrumu vairogs”, kura mērķis ir stiprināt tās robežas ar Krievijas Kaļiņingradas anklāvu un Baltkrieviju.
“Nepieciešamība pēc aizsardzības līnijas (virs Baltijas reģiona) izriet no drošības situācijas un atbalsta NATO jauno priekšējās aizsardzības koncepciju,” teikts Igaunijas aizsardzības ministra Hannu Pefkura paziņojumā, piebilstot, ka “ir ļoti svarīgi koordinēt mūsu darbības ar Polija.”
“Tas vienlaikus stiprina Eiropas Savienības drošību un tās robežu militāro aizsardzību, tāpēc skaidri redzam, ka Eiropas Savienība projektu var atbalstīt arī finansiāli,” viņš piebilda.
Četru NATO austrumu flangā esošo Eiropas valstu aizsardzības ministri piektdien tikās Daugavpilī Latvijas dienvidaustrumos, lai apspriestu projekta finansēšanu.
Viņi neprecizēja, cik lielu finansiālo palīdzību projektam lūgs no Briseles, taču kopīgā paziņojumā norādīja, ka “Krievijas karš pret Ukrainu parādīja, ka fizisku barjeru radīšana atklātā reljefā bez dabiskas aizsardzības seguma ir ļoti svarīga pat tehnoloģiskajā jomā. ” progresīvā karadarbība.”
Ministri norādīja, ka pieaug ārējie draudi uz Polijas un Baltijas robežas un ka nocietinājumu pastiprināšana pie robežām ar Krieviju un Baltkrieviju “joprojām ir galvenā prioritāte, kas veicina mūsu solījumu aizstāvēt katru (NATO) teritorijas centimetru”.
Aizsardzības līnija neietver piekrastes aizsardzību Baltijas jūrā, kas ir kopīga visām četrām valstīm.
Igaunijā, kas ir mazākā no četrām valstīm ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju, robežu aizsardzības līniju paredzēts izveidot trīs posmos, sākot ar 2025.gadu, informēja Aizsardzības ministrija.
Amatpersonas Tallinā šā gada sākumā paziņoja, ka Igaunija tuvāko gadu laikā plāno uzcelt līdz 600 patvertnēm gar tās 333 kilometrus garo robežu ar Krieviju, un to izmaksas tiek lēstas 60 miljonu eiro apmērā. Taču projekta īstenošana, visticamāk, saskarsies ar grūtībām un aizkavēšanos, jo bunkuri būs jābūvē uz privātas zemes.
Polija paredz, ka aizsardzības līnija sāks darboties 2028. gadā un izmaksās aptuveni 2,3 miljardus eiro, savukārt Lietuvā izmaksas sasniegs 300 miljonus eiro.
Pierobežas nocietinājumiem miera laikā netiks izvietotas mīnas, dzeloņstieples, prettanku ieroči vai citas ierīces, norāda Igaunijas aizsardzības amatpersonas.
