Herberta Kikla partijas uzvara padarītu Austriju par jaunāko Eiropas Savienības valsti, kurā reģistrēts arvien lielāks atbalsts galēji labējiem.
Paredzams, ka Austrijas Brīvības partija ieņems pirmo vietu valsts vispārējās vēlēšanās, apsteidzot valdošos konservatīvos, uzsverot pieaugošo atbalstu galēji labējām partijām Eiropā saistībā ar bažām par imigrācijas līmeni.
Aptauju firmas Foresight svētdien radio ORF veiktajā sabiedriskās domas aptaujā tika prognozēts, ka Herberta Kikla vadītā Brīvības partija saņēmusi 29,1% balsu, bet otrajā vietā ierindojusies kanclera Karla Nehamera vadītā Austrijas Tautas partija ar 26,2% balsu.
Paredzams, ka trešajā vietā ar 20,4 procentiem ierindosies kreisi centriskā Sociāldemokrātiskā partija.
Atsevišķās aptaujas veicēja Ārgija Valena prognozēs Brīvības partija ierindojās pirmajā vietā, uzvarot ar aptuveni četriem procentpunktiem, kas ir lielāka uzvaras starpība, nekā norādīja pēdējās aptaujas.
Šīs prognozes ar gavilēm sagaidīja partijas darbinieki un gavilējošie atbalstītāji Brīvības partijas pasākumā galvaspilsētā Vīnē.
Bijušais iekšlietu ministrs Kikls, kurš Brīvības partiju vadīja kopš 2021.gada, vēlas kļūt par jauno Austrijas kancleri, ņemot vērā galēji labējo pirmo uzvaru valsts vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara.
Tomēr 55 gadus vecajam vīrietim būs nepieciešams koalīcijas partneris, lai vadītu vairākumu parlamenta apakšpalātā, un viņa konkurenti ir paziņojuši, ka ar viņu nesadarbosies.
Kikls pēc prognožu publicēšanas nacionālajam radio ORF sacīja, ka Brīvības partija vēlētos veikt sarunas ar visām partijām par valdības veidošanu.
Uzstājoties kopā ar citiem partiju līderiem, Kikls sacīja, ka citām partijām vajadzētu pārskatīt savu atteikšanos veidot ar viņu koalīciju.
Ķīnas Tautas partija, kas tāpat kā Brīvības partija atbalsta stingrākus imigrācijas noteikumus un nodokļu samazināšanu, ir vienīgā partija, kas ir gatava veidot koalīciju ar galēji labējo partiju, taču bez Kikla.
Savos pirmajos izteikumos pēc vēlēšanām Nehammers sacīja, ka pieturas pie atteikuma veidot valdību, kurā būtu iekļauts Brīvības partijas vadītājs.
Bažas par ekonomiku un imigrāciju valstī dominēja kampaņas laikā netālu no vēlēšanu iecirkņiem un lielā mērā izšķērdēja viceprezidenta balsi.
nacistu saknes
Al Jazeera pārstāve Aīda Doratoviča, ziņojot no Vīnes, sacīja, ka gan OVP, gan Sociāldemokrātiskā partija iepriekš bija pie varas kopā ar Brīvības partiju, taču šoreiz nevēlējās to atkārtot.
Viņa sacīja, ka daudzi cilvēki Austrijā uzskata, ka Brīvības partija ir pretrunīga tās nacistiskās izcelsmes dēļ.
“Viņu dibinātājs bija SS virsnieks un nacistu ministrs,” viņa sacīja, piebilstot, ka daži Austrijā neticēja, ka partija ir pilnībā atdalījusies no nacistu saknēm.
“Herberts Kikls sevi dēvē par “tautas kancleru”, ar ko Ādolfs Hitlers sevi raksturoja,” piebilda Doratovičs.
Brīvības partijas uzvara padarītu Austriju par pēdējo ES valsti, kas reģistrējusi lielāku atbalstu galēji labējiem pēc panākumiem tādās valstīs kā Nīderlande, Francija un Vācija.
Eiroskeptiķu partija, kas kritizē islāmu, ir cieši saistīta ar Krieviju un apņemas ieviest stingrākus noteikumus pret patvēruma meklētājiem, jūnijā pirmo reizi uzvarēja nacionālajā balsojumā, kad tā Eiropas Parlamenta vēlēšanās pārspēja CHP par mazāk nekā procentpunktu.
Prezidents Aleksandrs van der Bellens, kurš pārrauga valdību veidošanu, pauda iebildumus pret Brīvības partiju saistībā ar tās kritiku Eiropas Savienībai un nespēju nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Partija iebilst pret Eiropas Savienības sankcijām pret Maskavu, pamatojot to ar Austrijas neitralitāti.
Prezidents deva mājienu, ka varētu izjaukt Kikela centienus, sakot, ka konstitūcija viņam neprasa lūgt pirmo vietu ieņemtajai partijai izveidot valdību, lai gan tā jau sen ir bijusi norma.
