Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri pulcējās Daugavpilī, Latvijā, lai pulcētos aiz Baltijas aizsardzības līnijas – nocietinātās robežas projekta – un virzītu ES finansējumu.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hannu Pefkurs savā paziņojumā norādīja, ka Baltijas aizsardzības līnija uzņēma apgriezienus, jo Baltijas jūras sabiedrotajiem ir tādas pašas bažas par drošību. Būtiska ir cieša koordinācija ar Poliju, arī Igaunija saskata iespējas paplašināt sadarbību ar Ziemeļu sabiedrotajiem, īpaši Somiju.
Pefkors sacīja, ka projekts neaprobežojas tikai ar NATO progresīvās aizsardzības koncepcijas stiprināšanu; Tas attiecas arī uz ES robežu atbalstīšanu, tāpēc ES ir jāiekļaujas finansējuma vienādojumā.
Baltijas aizsardzības līnija stiepsies gar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ir paredzēts, lai atturētu no militāriem draudiem, izmantojot aizsardzības struktūru tīklu, nostiprinot NATO jauno stratēģiju sabiedroto teritorijas aizsardzībai no pirmās arēnas. Polija, kas saskaras ar saviem drošības izaicinājumiem, maijā paziņoja par projektu “Austrumu vairogs”, kas liecina par vēl nebijušu reģionālo spiedienu, lai izveidotu spēcīgāku aizsardzības infrastruktūru.
Igaunijā ir aptuveni 6500 aktīvo militārpersonu, ko atbalsta līdz 60 000 rezerves spēku, kas liecina par tās paļaušanos uz mobilizāciju. Latvijai, kurā ir aptuveni 6000 aktīvu GI un aptuveni 16 000 rezervju, ir līdzīgas stratēģiskās bažas.
Lietuvā darbojas pastāvīgie 22 000 karavīru spēki, tostarp iesauktie un rezervisti, lai stiprinātu atturēšanas stāju reģionā. Tomēr grupas smagsvars ir Polija, kuras bruņotie spēki pārsniedz 160 000 cilvēku kopā ar 30 000 karavīru teritoriālajos aizsardzības spēkos, piešķirot tai centrālo lomu reģiona militārajā sagatavotībā.
Ministri arī pārrunāja Ukrainas aizsardzības nocietinājumu būvniecības stratēģijas, mācoties no tās kara laika pieredzes, kā arī apceļoja Latvijas aizsardzības objektus Selinā.
Igaunijas plāns Baltijas aizsardzības līnijai tiks atklāts trīs posmos. Pirmajās divās kārtās tiks izbūvēti 40 atbalsta punkti un 12 pilnībā aprīkotas noliktavas. Sekos astoņi papildu atbalsta punkti. Projekts lielā mērā balstās uz 2022. gada NATO Madrides samita deklarāciju, kas no jauna definēja reģionālo aizsardzību. Baltijas aizsardzības līnija būtu šķēršļu un nocietinājumu sajaukums, kas izkliedēts pa ainavu, lai kavētu ienaidnieka virzību un ļautu aizstāvētajiem spēkiem iesaistīties ar izdevīgiem nosacījumiem.
Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs jau veic pasākumus, parakstot līgumus par izolācijas materiāliem, piemēram, stiepļu gabaliem un pūķa zobiem, savukārt aizsardzības bunkuru prototipi tiek izstrādāti.
Lobējot pēc ES atbalsta, Baltijas valstis un Polija skaidri norāda, ka Eiropas robežu aizsardzība pret agresiju ir kopīga atbildība, kas prasa ne tikai vietējo finansējumu.
