Rīgas Botāniskais dārzs atklāj jaunas izstādes / Raksts

LU Botāniskā dārza vecākā pētniece Signi Tomsone iepazīstina ar augu eksponātiem aptuveni 4000 kvadrātmetru kopējā platībā, ko veido augu kolekcijas, kas dārzos audzētas jau daudzus gadus. Kopumā apskatāmas vairāk nekā 1000 augu sugas. Viens eksponāts izceļ augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas un ir kā dzīva botāniska grāmata. Šeit var redzēt dažādus augļus, sēklas, lapas un ziedus, kā arī citas ārējās fiziskās pazīmes, kas bieži vien ir saistītas ar katras sugas izdzīvošanu noteiktos apstākļos.

Citā izstādes daļā atrodama arī informācija par interesantiem augu izplatības veidiem, t.i., kā tos migrē ne tikai cilvēki, bet arī putni vai kukaiņi.

Pētnieks norādīja: “Piemēram, šeit ir Merckuri augi, kas ir sugas, kuru sēklas un augļus izplata tieši skudras. Sēklām ir piedēkļi, kas satur vielas, kuras skudras garšo vai izmanto savu kāpuru barošanai, un tās ir protams, lipīga.” “Tās pielīp pie skudrām, izplatās kaut kur pa ceļam, un tā sēklas izplatās.”

Izstādē apskatāmie tehniskie augi ietver augus, no kuriem iegūst eļļas, saldinātājus, gumiju un šķiedras. Jaunās dobēs var arī rūpīgi izpētīt, kā dažāda vecuma koku lapām ir dažādas formas.

Pētnieks paskaidroja: “Šī rūgtā melone ir ārstniecības augs, bet tajā pašā laikā ir arī indīga, jo auglis izskatās tieši kā arbūzs, bet tas nav lietojams un nav ieteicams. lai mēģinātu to nozagt, gribēju parādīt, ka labāk neņemt vai neizmantot to, ko nezini citos dārzos un dabā…”

Otrs eksponāts ir par ārstniecības augiem, kas var būt arī indīgi, piemēram, arbūzu.

Katrai zālei tiek dots arī latīņu nosaukums un apraksts, kādam nolūkam tā tiek izmantota. Izstādē apskatāmi arī bioloģiski vērtīgos zālājos augošie indikatoraugi, kuru Latvijā ir ļoti maz, skaidroja Signe Tompsone.

“Šeit ir 300 sugas, un gandrīz puse no tām ir augi, kas sastopami Latvijā savvaļā un arī dažādās citās pasaules vietās, kas nav raksturīgi mūsu florai. Ir augi, kurus izmanto zinātniskajā un tautas medicīnā Bet interesanti ir tas, ka šī izstāde parāda arī to, kā mēs varam gūt tiešu labumu no dabas. Kāpēc mums ir jāsaglabā dabiskie biotopi?

Jaunie eksponāti Botāniskajā dārzā izveidoti, modernizējot esošo infrastruktūru, tostarp jaunas celiņus un apūdeņošanas sistēmu. Papildus LatViaNature projekta ietvaros veidotajiem eksponātiem entomologs Voldemārs Spočis uzbūvējis kukaiņu māju, kurā pamazām mitināsies arvien vairāk bišu, lapseņu, zīda bišu un citu bezmugurkaulnieku.

Pastāstiet mums par kļūdu