Joprojām Latvijā nopērkami daudz krievu, baltkrievu produkcijas / Raksts

Gada sākumā Latvijas Radio izpētīja veikalu plauktus un šobrīd pēc atkārtotas apskates var secināt, ka lielu izmaiņu nav bijis un to dara arī tie tirgotāji, kuri šīs preces tirgoja iepriekš. Tikmēr atbildīgā Zemkopības ministrija turpina darbu, lai palielinātu importa tarifus plašākam Krievijas un Baltkrievijas preču klāstam.

Vairāku veidu Krievijā ražotas tējas, sausās zupas, dažādas garšvielu mērces, saulespuķu sēklas, adžikas mērce – tie ir tikai daži no Mego ķēdes piedāvātajiem produktiem. Tajos pašos veikalos tiek piedāvāti Baltkrievijā ražoti gaisa atsvaidzinātāji, savukārt dzērienu plaukti ir nokomplektēti ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Rīgā joprojām darbojas vairāki baltkrievu lielveikali, piemēram, kosmētika Iļģuciemā, degvīns, saldumi un citi produkti Latgales priekšpilsētā, bet Baltkrievu apavi Centrāltirgū.

Arī zemo cenu veikali, piemēram, Mere, piedāvā preces no šīm valstīm.

Jautāts, kāpēc veikalos joprojām ir agresorvalstu preces, Mego mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs skaidroja, ka uzreiz pēc tam, kad Krievija sāka karu Ukrainā, uzņēmums sāka pārskatīt Krievijas un Baltkrievijas preču sortimentu un veica izmaiņas sortimentā. produktiem un piegādātājiem. Piegādes līgumi ar piegādātājiem no abām valstīm ir pārtraukti, un šobrīd notiek darbs, lai atrastu aizstājējproduktus pārējām precēm no šīm valstīm. Jāpiebilst, ka Mego to saka jau kopš kara sākuma.

Krievija paliek starp desmit valstīm, no kurām Latvija importē dažādus pārtikas produktus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Piemēram, šogad no Krievijas ievesti dzērieni gandrīz 2 miljonu eiro vērtībā, kakao un kakao produkti 750 000 eiro vērtībā, gatavās mērces un garšvielu maisījumi 368 000 eiro vērtībā.

Kopumā Krievijas pārtikas imports gada pirmajos septiņos mēnešos sasniedza vairāk nekā 81 miljonu eiro salīdzinājumā ar 106 eiro pērn.

Tajā pašā laikā pārtikas preču imports no Baltkrievijas šogad sasniedza 12 miljonus eiro, bet kopējā pārtikas importa vērtība pērn pārsniedza 20 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā. Lielākais imports bija pārtikas rūpniecības atliekas un kompleksā dzīvnieku barība, dzērieni un cukuroto konditorejas izstrādājumi.

Pārtikas imports no Krievijas un Baltkrievijas ES nav aizliegts.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopš pagājušā gada saglabā savu nostāju par maksimāliem tirdzniecības ierobežojumiem ar abām agresorvalstīm un šā gada februārī novilka sarkanās līnijas turpmākai sadarbībai ar Krieviju un Baltkrieviju.

“No LTRK viedokļa galvenais uzdevums ir pēc iespējas ierobežot šīs tirdzniecības attiecības gan eksporta, gan importa virzienā. Tas ir viens no aicinājumiem, ko esam izteikuši saviem biedriem. Austrumi un divi Agresorvalstis noteikti nav tie partneri, ar kuriem veidot ilgtspējīgu sadarbību, jo ir skaidrs, ka no šīm valstīm šajos ģeopolitiskajos apstākļos var sagaidīt jebko, un tas nozīmē, ka no uzņēmumu viedokļa sadarbība ar tām nav ilgtspējīga, ” skaidroja LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Tikmēr Zemkopības ministrijas Dagnija Muceniece norādīja uz vairākiem jau pieņemtiem lēmumiem. To skaitā ir gan Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, gan Latvijas nacionāli pieņemtais importa aizliegums. Šā gada 8.martā stājās spēkā visu dārzeņu, augļu, riekstu un ogu, visu graudaugu, dzīvnieku barības izejvielu un gatavās dzīvnieku barības importa aizliegums. Importa tarifi palielināti graudaugiem, eļļas augu sēklām, augu eļļām, pārtikas rūpniecības atliekām, gatavajai lopbarībai un zirņiem.

Muceniece sacīja, ka šobrīd notiek darbs pie augstāku importa tarifu noteikšanas plašākam Krievijas un Baltkrievijas produkcijas klāstam, lai ierobežotu šo valstu produkcijas importu ES. Pagaidām nav zināms, kad tas varētu notikt.

Pastāstiet mums par kļūdu