Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 11 100 cilvēkiem jeb 0,6%, kas ir lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp visām ES dalībvalstīm, liecina jaunākie Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Iedzīvotāju skaits pērn samazinājies septiņās ES dalībvalstīs. Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaits 2023. gadā samazinājās par mazāk nekā 0,5%.
Taču lielākais pieaugums vērojams Maltā (+3,9%), Luksemburgā (+1,7%), Īrijā un Kiprā (abās valstīs +1,4%).
CSP skaidro, ka Latvijas iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir samazinājies galvenokārt negatīva dabiskā iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu. Lai gan 2023. gadā būs pozitīvs migrācijas saldo, negatīvs dabiskais pieaugums (-0,7%) atkal izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Arī Latvijā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem samazinās straujāk nekā vidēji ES. Pērn Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem bija 7,7 dzimušie, savukārt Eiropas Savienībā – 8,2.
Arī 2021. gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija līdzvērtīgs ES vidējam rādītājam, taču ar katru gadu turpina samazināties. Aizvadītajā desmitgadē augstākais rādītājs Latvijā bija 2016.gadā, kad pieauga dzimušo skaits un šis rādītājs bija ceturtais labākais starp ES dalībvalstīm.
2023.gadā Latvijā kopumā piedzima 14 490 bērni, kas ir par 1464 jeb 9,2% mazāk nekā gadu iepriekš. CSP atzīmē, ka tas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.
Paaudžu maiņu raksturo kumulatīvā dzimstība. 2016. gadā Latvijā tas pieauga līdz 1,74, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1992. gada. Taču kopš 2017. gada dzimstība ir samazinājusies, 2023. gadā sasniedzot 1,36. Vēlamais bērnu skaits, lai aizstātu dabisko paaudzi, ir 2,1 līdz 2,2. Eiropas Savienībā kopumā kumulatīvā dzimstība 2022. gadā ir 1,46.
2023.gadā mirušo skaits bija par 2700 jeb 8,8% mazāks nekā iepriekšējā gadā un par 19% mazāks salīdzinājumā ar augsto mirstības līmeni 2021.gadā. Savukārt pērn Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem bija 14,9 mirušie. Tas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā pēc Bulgārijas, proti, 15,7 nāves gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem. Tikmēr vidējais nāves gadījumu skaits Eiropas Savienībā bija 10,8 uz 1000 iedzīvotājiem. Latvijā šis rādītājs ilgu laiku bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, atzīmēja CSP.
Pēc CSP datiem, iedzīvotāju skaits Latvijā pieaug migrācijas rezultātā. Jau otro gadu pēc kārtas lielākais iebraucēju skaits bija no Ukrainas. Pērn šis īpatsvars bija 25,1% jeb katrs ceturtais no visiem imigrantiem, bet 2022.gadā – 63,6%.
Salīdzinot ar citām ES valstīm, iedzīvotāju skaita pieaugums migrācijas rezultātā Latvijā ir bijis salīdzinoši neliels. Augstākais imigrācijas līmenis uz 1000 iedzīvotājiem bija Maltā (37,9), kam seko Portugāle (14,7) un Luksemburga (14). Turpretim zemākais rādītājs bija Polijā (0,1), kam seko Slovākija (0,3) un Latvija (1,3). Vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs bija 6,3.
43,7% no visiem iebraucējiem bija arī 8200 jaunie imigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru tautība ir atšķirīga, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Imigrantu skaits pērn nedaudz samazinājies.
Lasi arī: Opozīcija kritizē Latvijas premjeru par izvairīšanos no jautājumiem par AirBaltic
