Viņa piebilda, ka notiek izmeklēšana par iespējamu ietekmes zonu neapdzīvotā vietā gar Rumānijas un Ukrainas robežu. Tūlītēju ziņu par upuriem vai postījumiem nebija
Divas NATO dalībvalstis svētdien paziņoja, ka Krievijas bezpilota lidaparāti ir pārkāpuši to gaisa telpu, un ziņots, ka viens no tiem ielidojis Rumānijā nakts uzbrukuma laikā kaimiņvalstij Ukrainai, bet otrs dienu iepriekš avarējis Latvijas austrumos.
Rumānijas teritorijā agri svētdien ielidoja bezpilota lidaparāts, Maskavai bombardējot civilos mērķus un ostu infrastruktūru pāri Donavas upei Ukrainā, paziņoja Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministrija.
Viņa piebilda, ka Bukareste izvietojusi kara lidmašīnas F-16, lai uzraudzītu savu gaisa telpu, un izdevusi teksta brīdinājumus abu austrumu reģionu iedzīvotājiem.
Viņa piebilda, ka notiek izmeklēšana par iespējamu ietekmes zonu neapdzīvotā vietā gar Rumānijas un Ukrainas robežu. Tūlītēju ziņu par upuriem vai postījumiem nebija.
Vēlāk svētdien Latvijas aizsardzības ministrs Andris Pruds sacīja, ka iepriekšējā dienā netālu no Rēzeknes pilsētas avarējis Krievijas bezpilota lidaparāts, kas, iespējams, Latvijā iekļuvis no kaimiņvalsts Baltkrievijas.
Režkine, kurā dzīvo vairāk nekā 25 000 cilvēku, atrodas aptuveni 55 kilometrus (34 jūdzes) uz rietumiem no Krievijas un aptuveni 75 kilometrus (47 jūdzes) no Baltkrievijas, kas ir tuva Kremļa sabiedrotā un filiāle.
Kamēr iebrukums Latvijas gaisa telpā šķiet rets incidents, Rumānija vairākkārt apstiprinājusi dronu fragmentu klātbūtni savā teritorijā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī un līdz šī gada jūlijam.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks un bijušais augstākais Rumānijas diplomāts Mircea Geoana svētdienas rītā sacīja, ka militārā alianse nosoda Krievijas veikto Rumānijas gaisa telpas pārkāpumu. “Lai gan mums nav informācijas, kas liecinātu par Krievijas apzinātu uzbrukumu sabiedrotajiem, šīs darbības ir bezatbildīgas un potenciāli bīstamas,” viņš rakstīja sociālo mediju platformā X.
Līdzīgi arī Latvijas militārpersonas svētdien paziņoja, ka nekas neliecina, ka Maskava vai Minska būtu tīši nosūtījuši valstī bezpilota lidaparātu. Publiskā paziņojumā armija norādīja, ka tā ir atradusi avārijas vietu un ka notiek izmeklēšana.
Latvijas aizsardzības ministrs Sprūdžs centās mazināt bezpilota lidaparāta iebrukuma nozīmi.
“Varu apliecināt, ka šeit nav cietušo un nekāda veida īpašums nav aizskarts,” Latvijas Radio svētdien sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprodus, piebilstot, ka visi notikuma riski nekavējoties tika novērsti: Protams, tas ir nopietns incidents. , jo reiz Kārtējais atgādinājums par to, kādām kaimiņvalstīm blakus dzīvojam.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sefa raksturoja iebrukumus kā atgādinājumu, ka Krievijas Federācijas agresīvā darbība sniedzas ārpus Ukrainas robežām.
Sabiedroto kolektīvajai reakcijai ir jābūt maksimālam atbalstam Ukrainai tagad, lai izbeigtu (Krievijas agresiju), aizsargātu dzīvības un uzturētu mieru Eiropā, Ssibha teica ierakstā par
Ukrainā divi civiliedzīvotāji tika nogalināti un vēl četri tika ievainoti Krievijas gaisa uzlidojumā Sumi pilsētai ziemeļos, paziņoja reģionālā militārā administrācija. Administrācija paziņoja, ka starp ievainotajiem ir divi bērni.
Krievijas Aizsardzības ministrija vēlāk svētdien paziņoja, ka tās spēki bombardējuši Kijevai labvēlīgos ārvalstu kaujiniekus ciematā Sumi pilsētas ziemeļu nomalē. Uzreiz nebija skaidrs, vai tā bija atsauce uz to pašu uzbrukumu.
Arī svētdien Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki turpināja bombardēt Sumi un apkārtējos rajonus ar gaisa triecieniem, līdz pēcpusdienas vidum uz rajonu nometot vismaz 16 postošas bumbiņas.
Reģionālā prokuratūra paziņoja, ka Krievijas spēki svētdien atkal bombardēja pilsētu, ievainojot pusaudzi un civiliedzīvotāju.
Vēl trīs sievietes tika nogalinātas svētdien pēc tam, kad Krievijas spēki bombardēja ciematu Doņeckas apgabala austrumos, ar ziņojumapmaiņas lietotnes Telegram starpniecību paziņoja štata gubernators Vadims Velaškins. Atsevišķā incidentā vietējās varas iestādes paziņoja, ka Krievijas uzlidojumā Ukrainas ziemeļaustrumu otrās lielākās pilsētas Harkovas pievārtē gāja bojā sieviete.
Tikmēr otrdien notikušajā masīvajā Krievijas raķešu uzbrukumā, kura mērķis bija militārā akadēmija un tuvējā slimnīca Poltavas pilsētas austrumos, bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 58, paziņoja reģiona gubernators Filips Proņins. Vairāk nekā 320 citi tika ievainoti.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā Krievijas armija vairākkārt ir izmantojusi raķetes, lai ietriektos civilos mērķos, dažkārt vienā uzbrukumā nogalinot desmitiem cilvēku.
Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki mēnesi turpinājuši nepārtrauktu virzību uz Pokrovskas pilsētu, kā arī pastiprinājuši uzbrukumus pie Korahovas pilsētas tālajos dienvidos.
Krievijas Aizsardzības ministrija svētdien paziņoja, ka tās spēki pārņēmuši kontroli pār mazo Novohrodevkas pilsētu, kas atrodas aptuveni 19 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Pokrovskas. Ukrainas kaujas lauka analīzes vietnes DeepState sestdienas vakarā publicētajā atjauninājumā teikts, ka Krievijas spēki virzījās uz Novohrodiivku un ieņēma Neveļskas ciematu Pokrovskas apgabala dienvidaustrumos.
Pokrovska, kurā pirmskara bija aptuveni 60 000 iedzīvotāju, ir viens no Ukrainas galvenajiem aizsardzības atbalsta punktiem un nozīmīgs loģistikas centrs Doņeckas apgabalā. Tā kontrole apdraudētu Ukrainas aizsardzību un piegādes ceļus, kā arī tuvinātu Krieviju tās izvirzītajam mērķim sagrābt visu Doņeckas apgabalu.
Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs svētdien sacīja, ka viņš un Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis vienojas, ka Maskava ir jāiekļauj turpmākajā miera konferencē, kuras mērķis ir izbeigt tās iebrukumu Ukrainā.
Šulcs Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai ZDF sacīja, ka noteikti būs vēl viena miera konference, un mēs ar prezidentu (Zeļenski) piekrītam, ka tajā jāpiedalās Krievijai.
Iepriekšējā miera konference, kas notika no 15. līdz 16. jūnijam Šveicē, beidzās ar 78 valstīm, kas pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, bet atstāja neskaidru ceļu uz priekšu. Krievija nepiedalījās.
Ukrainas Zelenskis Šulca izteikumus uzreiz nekomentēja, taču viņš svētdien videorunā norādīja, ka viņam bijušas svarīgas sarunas ar Vācijas līderi un Itālijas premjerministru Džordžu Meloni. Sīkāku informāciju viņš nesniedza.
Pirmo reizi publicēts: 2024. gada 9. septembris | 6:51 Apt
