Sieviete, virs 50 gadiem, dzīvo Latgalē, ar vidējo profesionālo izglītību, iepriekš strādājusi par pārdevēju mazumtirdzniecības veikalā. Šis ir Latvijas bezdarbnieku statistiskais raksturojums, liecina jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras dati.
Lai gan kopumā bezdarbs samazinās, sasniedzot 5,3%, kas ir pat zemāks par ES vidējo rādītāju, Latgale būtiski atpaliek gandrīz visos statistikas rādītājos, piemēram, bezdarbnieku skaits uz laiku Latgalē ir sešas reizes lielāks nekā pārējā Latvija. . Arī Latgalē pirmspensijas bezdarbnieku un bezdarbnieku invalīdu ir vairāk nekā citur.
“Sākumā bija ļoti grūti darba iespēju ziņā,” stāsta pilsētniece Jolanta, “darbu Rēzeknē meklēju ļoti ilgi.
Pēc 20 darba gadiem Rīgā un tās apkārtnēs Jolanta pērn pārcēlās uz dzimto pilsētu Rēzekni un aptuveni gadu pavadīja darba meklējumos. Jolanta tagad ir viena no 150 darbiniekiem, kas strādās jaunatklātajā Bites Rēzeknes birojā.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) palīdzēja Bites Rēzeknes birojam atrast darbiniekus. Lai gan Rēzeknē ir daudz bezdarbnieku, atrast piemērotus kandidātus nav bijis viegli, apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Iveta Simpsone.
“Statistika ir viena lieta, bet, ja ir uzņēmums ar konkrētām vajadzībām, kad jāsāk meklēt darbinieki ar konkrētām prasībām, kļūst grūtāk,” viņa skaidro.
Tomēr NVA direktore aicina citus uzņēmējus spert ceļu uz reģionu: “Tas palīdzēs reģionam augt un attīstīties. Šie 150 cilvēki nepametīs Latgali, Rēzekni. Viņi paliks šeit un veidos savu dzīvi.” “Šeit uzaugs viņu bērni, tāpēc tas ir nozīmīgs ieguldījums reģiona attīstībā.”
Meklējot vietu, kur paplašināties, Payet saskatīja Latgales augsto bezdarba līmeni kā iespēju: vairāk potenciālo darbinieku. Taču bija arī citas grūtības, ar kurām galvaspilsētā bija vieglāk tikt galā, stāsta Byte Latvia ģenerālmenedžeris Arunas Mickevičius.
“Biroja telpas izvēle nebija tas vieglākais uzdevums,” viņš piebilst “Kamēr Rīgā varējām izvēlēties no 100 potenciālajām biroja telpām, tad Rēzeknē nācās izvēlēties starp dažām iespējām.”
Vai lielo uzņēmumu reģionālo biroju atvēršana Latgalē varētu būt jauna tendence vai drīzāk izņēmuma gadījumi? Tas atkarīgs no piedāvājuma, norāda LTRK direktoru padomes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Ja uzņēmējs redz, ka viņam ir daudz labāka nodokļu sistēma un ja viņš arī redz, ka apgabalā kopumā ir zemākas algas, tas nozīmē, ka viņš varēs maksāt nedaudz mazāk par kaut ko, ja būs augsts bezdarba līmenis un ja ir atbilstošas infrastruktūras telpas – Biroja telpas, ja tas ir pakalpojumu bizness vai ražošanas telpas, ja tā ir ražošana par atbilstošu un konkurētspējīgu cenu – investori būs,” uzskata Endšēns.
Viena no lielākajām “salām”, tā sakot, uzņēmēju piesaistei Latgalei ir Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ).
Nevienā citā Latvijas reģionā nav tāda SEZ seguma kā Latgalē ar īpašiem nodokļu atvieglojumiem, tostarp līdz 100% atlaide īpašuma nodoklim, 80% atlaide uzņēmumu ienākuma nodoklim un citi atvieglojumi. Šobrīd Rēzeknes SEZ darbojas 22 komersanti, bet Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā – 29 komersanti.
Tomēr uzņēmējdarbības izaugsme ne vienmēr nozīmē vairāk darbavietu.
Piemēram, lai gan Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā pērn bija vērojams gan eksporta, gan investīciju bums, vienam uzņēmumam paplašinoties, kopējais nodarbināto skaits Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumos pērn samazinājies par 58. Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas direktore Maija Eleksnija Mirana skaidro iemeslus:
“Šīs darba vietas nav pazudušas no viena uzņēmuma, bet vidēji daudziem uzņēmumiem ir viena vai divas darbavietas, kas galvenokārt ir saistītas ar digitalizāciju, automatizāciju un biznesa procesu uzlabošanu no Ukrainas, Nesen runājot ar viena uzņēmuma pārstāvi, viņš stāstīja, ka no 50 Ukrainas darbiniekiem uzņēmumā palikuši tikai 10, bet pārējie pārcēlušies vai nu uz Rīgu, vai uz Vāciju.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra par Latvijas eksporta līderiem uzskata augsto tehnoloģiju uzņēmumus. To apliecina Latgales speciālā ekonomiskā zona, kur divi optiskās šķiedras uzņēmumi Līvānos saražo Latgalē augstāko IKP uz vienu iedzīvotāju.
Arī Rēzeknes SEZ uzņēmumi tuvāko nākotni saskata ar jaunu, augsti kvalificētu darba vietu iezīmēšanu – tīkla kabeļu komponentu ražotājs OptoElektronika oktobra vidū atklās jaunu ražotni Rēzeknē ar vairākiem desmitiem darba vietu, bet bērza saplākšņa ražotājs Verems ar plāniem paplašina ražotni. radīt līdz 70 jaunām darba iespējām.
Vai šie augsto tehnoloģiju uzņēmumi rūpējas par ilgstošiem bezdarbniekiem pirmspensijas vecumā? Visticamāk, nē, tāpēc būtiskas ilgtermiņa bezdarba līmeņa izmaiņas Latgalē nav gaidāmas, taču pierobežas iestāžu paplašināšanās varētu novērst darbaspējīgo cilvēku ieplūšanu Rīgā vai ārzemēs darba meklējumos un veicināt jauno ģimeņu apmešanos Latgalē.
