Latvijā tuvāko gadu laikā nav iespējams izveidot “burbuli” kreditēšanā, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Burgaela.
“Tuvāko divu gadu laikā būs praktiski neiespējami uzpūst šo burbuli,” sacīja Burgels, piebilstot, ka šo burbuli nevarēs uzpūst neatkarīgi no banku kreditēšanas aktivitātes.
Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas Banka rūpīgi sekos līdzi situācijai, lai bankas izsniegtu ilgtspējīgus un kvalitatīvus kredītus.
Bourjaili arī sacīja, ka personīgi nebūtu labāk dot bankām stimulu aizdot ar solidaritātes ieguldījumu. “Es nevēlos šādā veidā stimulēt bankas aizdot un iegādāties riskantu aktīvus,” viņa sacīja.
Tāpat ziņots, ka vasarā kredītportfelis pieauga par nepilniem 2% jeb vairāk nekā 250 miljoniem eiro, kas ir labs rādītājs, jo vasara parasti nav aktīvākais periods Latvijas ekonomikā. Būtiski ir pieaudzis no jauna izsniegto kredītu skaits un apjoms, tostarp īpaši spēcīgs kāpums mājsaimniecību sektorā.
“Vasaras mēneši – jūnijs, jūlijs un augusts – bija atmošanās jeb aktīvs vasaras periods kreditēšanā, un to noteikti var saistīt ar faktu, ka ECB uzsāka procentu likmju samazinājumu ciklu,” sacīja Burgels.
Kā ziņots iepriekš, Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksu likumu, kas uzliek par pienākumu Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.
Vienlaikus likumprojektā precizēts arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānisms, kas nodrošinās atlaidi līdz 100%, ja kredītiestāde noteiktā periodā sasniegs noteiktu kredītu pieauguma indeksu.
Ar solidaritātes iemaksām 2025. gada budžetā plānots saņemt 96 miljonus eiro, 2026. gadā – 60,8 miljonus eiro, bet 2027. gadā – 66 miljonus eiro.
Lasi arī: SOCA: Plānotās nodokļu izmaiņas nav līdz galam pārdomātas
