“Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kas izskatās pēc politiska darījuma, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi,” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jannis Indziņš. , intervijā TV3. 900 sekunžu programma.
Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka vēlas veicināt uzņēmējdarbību, vienlaikus “uzliekot” papildu nodokļus uzņēmējiem. “Vai šādi mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?” retoriski jautāja Endziņš.
Palātas prezidents arī norādīja uz valdības līdzšinējo apņemšanos savā paziņojumā veicināt pāreju uz produktu un pakalpojumu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, taču šobrīd valdošā koalīcija vēlas palielināt nodokļu slogu šādiem uzņēmumiem, kas tai šķiet neloģiski. beigas.
Uzņēmējus sarūgtinājusi arī valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, jo tas būs tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensijas.
Libānas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka ir svarīgi panākt tādu nodokļu politiku, kas dotu pašvaldībām finansiālu stimulu veiksmīgu uzņēmumu uzturēšanai,
Bet koalīcijas pašreizējie priekšlikumi šo jautājumu nemaz nerisina. Nav arī priekšlikuma atvieglot mazo uzņēmumu regulēšanu.
Endziņš uzskata, ka valdošo partiju priekšlikumi nodokļu izmaiņām noteikti nav tādi, kas “pārveidotu” Latvijas ekonomiku.
Pēdējo gadu valdības finanšu vadības problēma ir tā, ka naudu dod tiem, kas to prasa, bet neiegulda tajā. “Ja mēs šobrīd skatāmies uz valsts finanšu ekonomiku, tas ir katastrofāls, ja tas bija pirms dažiem gadiem [then] premjerministrs [Krišjānis] Naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk, un tagad mums ir situācija, ka mēs jau balansējam uz kritiskās robežas,” sacīja Karinšs.
Viņš iesaka valdībai vairāk pievērsties tēriņu samazināšanai, piemēram, raugoties, kā panākt ietaupījumus uz Baltijas dzelzceļa projekta rēķina.
Jāuzlabo arī uzņēmējdarbības nodokļu konkurētspēja. Libānas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs uzskata, ka “jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo ātrāk visiem būs nauda, lai piedalītos”.
Kā ziņots, ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā plānots piesaistīt 116,1 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.
No šīs summas valsts budžets iegūs papildus 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūs 50,9 miljonus eiro, bet pašvaldību budžets zaudēs 39,9 miljonus eiro. Tēriņu samazinājums valsts un pašvaldību iestādēs sastādīs 45,8 miljonus eiro, savukārt ietekme uz valsts budžetu saskaņā ar likumu būs zaudējumi 1,2 miljonu eiro apmērā.
Scenārijs vēsta, ka nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi, kas palēninājusies inflācijas ierobežošanas dēļ.
Partneru mērķi saistībā ar nodarbinātības nodokļa izmaiņām ietver darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu Baltijā, nodarbinātības nodokļa sistēmas vienkāršošanu, darbaspēka palielināšanu, darbaspēka pieejamības palielināšanu mobilitātes ceļā un neto ienākumu palielināšanu, t.i., nevienlīdzības mazināšanu.
Nodarbinātības nodokļa pārskata scenārijs paredz, ka 2025.gadā darba devēja iemaksu likme valsts sociālajai obligātajā apdrošināšanā (VSAOI) tiks samazināta par 1% – no pašreizējiem 23,59% līdz 22,59%, savukārt darba ņēmēja likme paliks nemainīga 10,5% apmērā. Maksimālās sociālās iemaksas piedāvāts palielināt no pašreizējiem 78 100 eiro līdz 105 300 eiro.
Ierosināts, ka darba devēja VSAOI samazinājums par 1% tiktu kompensēts ar valsts fondēto pensiju sistēmas iemaksu samazinājumu par 2% (no 6% uz 4%) no 2025. gada. Līdz ar to valsts fondētās pensiju sistēmas iemaksas tiktu kompensētas 203,9 miljonu eiro apmērā. pensiju sistēma.
Nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz arī 2025.gadā palielināt diferencēto neapliekamo minimumu un neapliekamo minimumu pensionāriem no 500 līdz 550 eiro mēnesī. 2026.gadā paredzēts paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 570 eiro mēnesī un 2027. gadā 620 eiro mēnesī. Tiek ierosināts, ka pensionāru neapliekamais minimums 2026. gadā pieaugs līdz 730 eiro mēnesī.
Scenārijs paredz arī četru līmeņu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju un sliekšņu ieviešanu no 2026. gada – 20% ienākumiem līdz minimālajai algai (2026. gadā 750 eiro mēnesī (9000 eiro gadā) un 800 eiro mēnesī). 2027 (9600 eiro gadā)), 26% ienākumiem no minimālās algas līdz 4000 eiro mēnesī (48 000 eiro gadā), 28% ienākumiem no 4000 eiro mēnesī (48 000 eiro gadā) līdz eiro. 8775 mēnesī (105 300 eiro gadā, kas ir maksimālais VSAOI) un 36,1% ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā, kas faktiski tiek iekasēts ar solidaritātes nodokļa palīdzību).
Scenārijs paredz minimālās algas pieaugumu no 700 līdz 730 eiro mēnesī 2025.gadā, 750 eiro mēnesī 2026.gadā, bet 800 eiro mēnesī 2027.gadā.
Ierosināto uzņēmējdarbības nodokļa izmaiņu finansiālā ietekme tiek lēsta 52,8 miljonu eiro apmērā. Scenārijā iekļautās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī radītu budžeta zaudējumu 46,5 miljonu eiro apmērā, savukārt darba devēja VSAOI likmes samazinājums par 1%, ko kompensētu iemaksu samazinājums valsts finansēto pensiju sistēmā. Budžetā ienesot 99,3 miljonus eiro.
Citi scenārija pasākumi samazinātu budžetu par 33 miljoniem eiro.
Tas ietver budžeta samazinājumu par 17,1 miljonu eiro, turpinot Latvijai piemērot 12% pievienotās vērtības nodokli svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Paplašinot PVN atbrīvojumu koplīgumiem (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā, nākamā gada budžetā tiktu zaudēti 15,6 miljoni eiro, savukārt no 250 eiro palielinātu uz 500 eiro atbrīvoto no PVN summu apbedīšanas un maternitātes pabalstiem, ko maksā darba devēji. Tā rezultātā nākamā gada budžetā radīsies zaudējumi 15,6 miljonu eiro apmērā. Rezultātā zaudējumi 1,9 miljonu eiro apmērā.
Šīm plānotajām izmaiņām, kas uzskatāmas par kaitīgām, FM piedāvājusi kompensācijas pasākumus, kas nākamā gada budžetā piesaistītu 83,2 miljonus eiro.
Piemēram, tarifu paaugstināšana degvielai papildus ienestu 33 miljonus eiro, bet tarifa likmes paaugstināšana degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā degvielu, budžetā ienestu papildu 5,3 miljonus eiro. Atceļot atbrīvojumu no muitas nodokļiem naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, tiktu ienesti 200 000 eiro, savukārt muitas nodokļu noapaļošana kafijai – 600 000 eiro.
Scenārijs piedāvā indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, ļaujot budžetam piesaistīt papildu 11,3 miljonus eiro.
Izložu nodokļa likmes palielināšana no 10% uz 15% budžetā ienestu papildu 2,5 miljonus eiro, savukārt dabas resursu nodokļa likmes palielināšana akmeņoglēm un koksnei sasniegtu 300 000 eiro.
Ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūtu līdzekļu atsavināšanas budžetā varētu iekasēt papildu 30 miljonus eiro.
Nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz, ka minimālās algas paaugstināšana budžetā papildus ienestu 13,1 miljonu eiro.
Jau ziņots, ka Latvijas Darba devēju savienība (LDDK) un LTRK otrdien kritizēja Finanšu ministrijas piedāvātos nodokļu izmaiņu projektus, kas vēl nav prezentēti sabiedrībai.
Darba devēji noraida 16.augustā nosūtīto priekšlikumu un pieprasa to grozīt atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Šis scenārijs, pēc organizāciju domām, neatbilst valdības paziņojumā izvirzītajiem mērķiem un vēl vairāk stagnēs Latvijas ekonomiku un atstās to aiz kaimiņiem.
Asociācijas prezidenta Andra Payeta ieskatā priekšlikums neatbilst ne mērķim paaugstināt uzņēmējdarbības nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata – ja šāds priekšlikums tiks apstiprināts, tad viss, ko pašreizējā koalīcija solīja “par lielu, pārdomātu rīcību un strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi ir tikai skaista retorika bez jebkādas būtības, kas skaidri parāda, ka valdība nevēlas ieviest lielas sistēmas reformas.
Lasi arī: Valsts prezidents kritizē ministriju komunikāciju ar sabiedrību pēc kārtējā nodokļu “drebuļa”.
