Latvijas valdība otrdien, 8.oktobrī, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto solidaritātes iemaksu likumprojektu. Šis jaunais ierosinātais likums paredz, ka Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm tuvāko trīs gadu laikā jāveic solidaritātes iemaksa.
Izmantojot šīs solidaritātes iemaksas, 2025. gadā plānots nodrošināt 96 miljonus eiro, 2026. gadā – 60,8 miljonus eiro, bet 2027. gadā – 66 miljonus eiro.
Likumprojekts paredz, ka solidaritātes iemaksa ir 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada tīro procentu ienākumu daļa, kas ir par vairāk nekā 50% lielāka nekā pēdējo piecu fiskālo gadu – no 2018.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – vidējie gada procentu ienākumi. 2022. gads.
Plānots, ka kredītiestādes veiks ceturkšņa solidaritātes iemaksu maksājumus avansā. Likumprojekts paredz, ka iemaksa tiks veikta trīs maksāšanas periodos – par 2025., 2026. un 2027. gadu.
Vienlaikus likumprojektā precizēts arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānisms, kas garantēs atlaidi līdz 100%, ja kredītiestāde noteiktajā termiņā sasniegs noteiktu kredīta pieauguma tempu.
Par aprēķināto atlaides summu kredītiestādei ir tiesības samazināt maksājumus, tai skaitā ceturkšņa avansa maksājumus. Savukārt, summējot trīs atmaksas termiņu rezultātus, kredītiestādei ir tiesības, iesniedzot solidaritātes iemaksu deklarāciju par 2027.gadu, atgūt pārmaksāto iemaksu, novērtējot kopējo atskaitījuma summu.
Ministrija skaidro, ka solidaritātes iemaksu mērķis ir paaugstināt valsts drošību riskantās situācijās uz ierobežotu laiku, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši atrodot papildu līdzekļus valsts drošības finanšu vajadzību nodrošināšanai.
FM norāda, ka kredītiestāžu iemaksu pieaugums var rasties tieši, veicot maksājumus budžetā vai netieši, būtiski palielinoties nefinanšu sektoram, kurā neietilpst valsts pārvalde, un līdz ar to arī aktivitātei tautsaimniecībā kreditēšana. . un budžeta ieņēmumi. Tas ļautu turpmākajos gados piešķirt lielāku finansējumu pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām.
Ministrija, skaidrojot likumprojektu, skaidroja, ka iemaksu bāzes noteikšanas princips izvēlēts, lai nodrošinātu iemaksu piemērošanu gadījumos, kad kredītiestādes gūst ārkārtas peļņu.
Ārkārtas peļņa tiks noteikta, salīdzinot kredītiestādes kreditēšanas rādītājus ar rādītājiem pirms straujā EURIBOR likmes pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst ievērojamu ārkārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvo darbību.
Kredītiestāde, kas savu darbību uzsāka pēc 2018.gada, vidējo gada tīro procentu ienākumu aprēķinā neņems vērā kalendāro gadu, kurā tā uzsāka savu darbību, un vidējais gada tīrais procentu ienākums tiks aprēķināts tiem fiskālajiem gadiem, kas sākas 1.janvārī. gadam pēc tās darbības sākuma, beidzas 2022. gada 31. decembrī.
Lai nodrošinātu solidaritātes iemaksas piemērošanu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, nosakot iemaksu bāzes apmēru, gada tīrie procentu ienākumi un gada vidējie procentu ienākumi tiks reizināti ar koeficientu.
Šo koeficientu iegūs, dalot kredītiestādes piesaistīto noguldījumu un kredītu apjomu no nefinanšu sektora klientiem, kas dzīvo Latvijā, ar attiecīgā maksātāja piesaistīto noguldījumu un kredītu kopējo summu no nefinanšu sektora klientiem. .
Lai nodrošinātu sabalansētu likuma normu piemērošanu, kā arī novērstu nozares pārstāvju paustās bažas, likumprojektā iekļauts mehānisms, kas paredz iespēju piemērot atskaitījumu no avansa maksājumu pirmās ceturkšņa daļas. Atlaidi var piemērot ceturkšņa avansa maksājumam, ja attiecīgajā ceturksnī tiek sasniegts noteiktais kredīta summas pieaugums.
Likumprojektā pēc nozares pārstāvju lūguma ir iekļauts teksts, kurā norādītas maksimāli pieļaujamās solidaritātes iemaksas. Tas īpaši nosaka, ka iemaksa nedrīkst pārsniegt 33% no kredītiestādes peļņas pirms aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa un solidaritātes iemaksu veikšanas.
Ja solidaritātes iemaksu apmērs pārsniegs šo robežu, tas tiks samazināts līdz maksimālajam iemaksu limitam.
Lai novērstu nepamatotu solidaritātes iemaksu piemērošanu, paredzams, ka maksājums nenotiks, ja kredītiestādei savas saimnieciskās darbības rezultātā attiecīgajā maksājumu periodā, par kuru tika aprēķināta solidaritātes iemaksas maksāšana, rastos zaudējumi.
Lasi arī: Latvijas ministrs izvairās no ministrijas parlamentārā sekretāra apmeklēt palestīniešu civiliedzīvotāju piemiņas ceremoniju
